GEORGS ANDREJEVS

Dr.habil.med., profesors, valsts un sabiedrisks darbinieks,
Eiropas Parlamenta deputāts (2004-2009).
Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (1998., 2000)
un 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi

Georgs Andrejevs dzimis 1932.gada 30.oktobrī Tukumā. Tēvs amatnieks, pēc tautības krievs, māte - mājsaimniece, latviete. Ģimenē vēl ir brālis Leonīds. No 1941. līdz 1944.gadam un no 1946. līdz1948.gadam mācījies Tukuma pilsētas pamatskolā (5.klasi pabeidzis Hannoveres latviešu bēgļu skolā Vācijā) un beidzis to ar izcilību. Mācības turpinājis Tukuma 1.vidusskolā, absolvējot to ar sudraba medaļu 1952.gadā. Vēl šobrīd ar prieku un pateicību atceras savu vidusskolas klases audzinātāju Gundegu Bērziņu-Reini, tuvākos klases biedrus, kuru vidū bijis arī Imants Ziedonis.

1952.gadā G. Andrejevs iestājas Rīgas Medicīnas institūta (RMI) Vispārējās ārstniecības fakultātē (RMI LR laikā 2 reizes mainījusi nosaukumu - vispirms Latvijas Medicīnas akadēmija, kopš 2002. - Rīgas P.Stradiņa Universitāte). RMI beidzis ar izcilību 1959.gadā. Kopumā Latvijā veselības aizsardzībai veltīti 38 gadi. Jau studiju laikā veicis feldšera pienākumus Rīgas Ātrās ārstu palīdzības stacijā (1957-1959). Turpmāk strādā P. Stradiņa republikāniskajā klīniskajā slimnīcā kā ārsts anesteziologs Torakālās (krūšu kurvja dobuma orgānu) ķirurģijas nodaļā (1959 -1960); pēc tam dibinājis un vadījis Anestezioloģijas nodaļu, pēc tam – klīniku un katedru (1960. –1990.).
1962. gadā apstiprināts par Latvijas Veselības aizsardzības ministrijas galveno anesteziologu.
Pilnveidojot anestezioloģijas un reanimatoloģijas metodes, radīti 10 izgudrojumi, saņemtas autortiesības un patenti, kā arī valsts atzinības: goda nosaukums LPSR Nopelniem bagātais racionalizators, LPSR Valsts prēmijas laureāts u.c.

• 20.gs. 60.gadi. G. Andrejevs demonstrē hiperbārās oksigenācijas kameru P. Stradiņa klīniskajā slimnīcā PSRS ZA akadēmiķim un Veselības aizsardzības ministram ķirurgam B. Petrovskim, kā arī Latvijas un Čehoslovākijas veselības ministriem. • G.Andrejeva apbalvojumi. No kreisās - Goda nozīme LPSR Nopelniem bagātais racionalizators (1965), Republikas Valsts prēmijas laureāta goda nozīme, Ministru Padomes goda raksta medaļa.

1964.gadā aizstāvējis disertāciju un ieguvis medicīnas zinātņu kandidāta grādu, bet 1972.gadā kļuvis par medicīnas zinātņu doktoru. Kopš 1974.gada ir profesors. 1992.gadā viņam piešķirts habilitētā medicīnas doktora zinātniskais grāds. 1962.-1990.– docētājs RMI: sākotnēji (1962-1964) Ārstu kvalifikācijas fakultātē kā asistents, pēc tam docents un (1972.-1990.)- Anestezioloģijas katedras vadītājs un profesors. Pēc 4 politikā nostrādātiem gadiem uz vienu gadu atgriežas un ir Anestezioloģijas un reanimatoloģijas katedras vadītājs, profesors (1994 -1995). Paralēli ārstnieciskajam un mācību darbam veicis pētniecisko darbu, sagatavojis un publicējis mācību grāmatas un zinātniskus rakstus. Pētījumu rezultāti nolasīti un publicēti pasaules, Eiropas un Padomju Savienības un Latvijas kongresos.

Anglijas Anesteziologu Karaliskās koledžas (The Royal College of Anaesthetists) prezidents prof. Prys-Roberts pasniedz ievēlēšanas diplomu prof. G. Andrejevam Londonā, 1995.g. 21.jūnijā

Atmodas sākumā izstājies no PSKP, iesaistījies Latvijas Tautas frontē (TF), bijis RMI TF valdes loceklis. Kā TF izvirzīts kandidāts 1990.gada martā ievēlēts par Augstākās Padomes (AP) deputātu. Vadījis darba grupu, kas izstrādāja likumprojektu par LR civilo aizsardzību un katastrofu medicīnu. Darbojies AP Ārlietu komisijā, sākotnēji kā tās loceklis (1990-1991), tad sekretārs (1991-1992) un AP deputātu delegācijas vadītājs Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā (1991-1992).

1992.gada 11.novembrī G.Andrejevs kļūst par LR ārlietu ministru. 1993.gadā 5.Saeimas vēlēšanās balotējas no savienības Latvijas ceļš, ievēlēts par deputātu un arī V.Birkava vadītajā valdībā apstiprināts par ārlietu ministru.

Aktuālākie jautājumi, ko risināja valdības uzdevumā, bija padomju karaspēka izvešana no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, kā arī ar to saistītās minoritāšu problēmas Baltijā. 1993.g. G.Andrejevs ASV tiekas ar Valsts sekretāru Vorrenu Kristoferu (Worren Christopher), 1994.gada februārī Jūrmalā ar Apvienotās Karalistes ārlietu ministru D. Herdu (D. Hard). Notiek atjaunotās Latvijas Republikas iesaistīšanās starptautiskajā vidē, ārlietu ministrs paraksta pirmos starpvalstu līgumus ar Franciju, Vāciju, ASV un Austrāliju; Latvijas, Igaunijas un Lietuvas ārlietu ministri atjauno Baltijas Ūniju (1993).

• G.Andrejeva biļetens balsojumam par Neatkarības deklarācijas pieņemšanu (1990.g. 4.maijs). • G. Andrejevs (no kreisās otrais) paraksta pirmo Latvijas – ASV starpvalstu līgumu Valsts departamentā Vašingtonā (1993.)

Uzstājoties ANO konferencēs Ženēvā un Vīnē, Eiropas Padomes ministru komitejā Strasbūrā, kā arī plašās publiskās lekcijās un semināros vairāku pasaules valstu universitātēs (Džordžtaunas universitāte, Sanfrancisko universitāte ASV, Helsinku un Oslo universitātēs u.c.) G. Andrejevs atkārtoti skaidro Latvijas ārkārtējo situāciju, kas saistīta ar okupācijas gados iesūtīto cittautiešu masām un PSRS armijas vienībām, kuru skaitliskais sastāvs kopumā pat pārsniedza latviešu kā pamatnācijas skaitu.
1993.gada novembrī G.Andrejevs, uzstājoties Eiropas valstu parlamentu Ārlietu komisiju vadītāju sanāksmē Kopenhāgenā, uzsvēra, ka NATO varētu būt viens no Latvijas drošības garantiem. (Arī vēlāk Latvija vairākkārt ir izteikusi vēlmi kļūt par NATO locekli, taču lēmuma pieņemšana bija NATO valstu ziņā. Uzņemšana notika 2004.gada aprīlī.)
1994.g. sākumā Latvijas un ASV starptautiskajās attiecībās ir vēl kāds nozīmīgs notikums - LR 5. Saeimas visu politisko grupu vadītāju un Ārlietu ministrijas (ĀM) vadības pārstāvju vizīte Baltajā namā (tikšanās ar Nacionālās drošības padomes priekšsēdi, ASV viceprezidentu, kā arī prezidentu Bilu Klintonu), Valsts departamentā un Pentagonā. Vizīte notiek G. Andrejeva vadībā un tajā piedalās arī ASV vēstnieks Latvijā – Ints Siliņš, kā arī Zviedrijas ģenerālkonsulāta pārstāvis Latvijā Lars Fredēns.

G.Andrejeva vadītā LR 5. Saeimas delegācija, kurā piedalās visu politisko grupu vadītāji, Baltajā namā tiekas ar ASV prezidentu Bilu Klintonu (1994.). B.Klintons - centrā, pa kreisi – ASV vēstnieks Latvijā I. Siliņš, viņam blakus – ASV viceprezidents E.Gors; pa labi no B.Klintona – G.Andrejevs un viņa vietnieks M. Virsis.

No amata G.Andrejevs demisionē 1994.gada maijā - par demisijas apstākļiem un savu pieņemto lēmumu viņš plaši informēja sabiedrību avīzes Diena pielikumā 1994. gada maijā, kā arī 2009.g. februārī žurnālā „Kabinets” (Nr.66). Pēc demisijas atgriežas RMI un strādā kā Anestezioloģijas un reanimatoloģijas katedras profesors (1994 -1995). Kad Latvijā 1994.gadā viesojas Bils Klintons, G. Andrejevs piedalās pieņemšanā kā ASV uzaicināts viesis.

1995. g. G.Andrejevs tiek aicināts atgriezties diplomātiskajā darbā. ĀM viņam uztic vēstniecības atvēršanu un LR ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka pienākumus Kanādā (1995 – 1998).

• Prezidents G. Ulmanis apsveic G.Andrejevu ar III pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa saņemšanu par nopelniem Latvijas labā (1998) • G.Andrejevs - Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris. Šo augsto apbalvojumu 2000.g. saņēmis atkārtoti – sakarā ar balsojumu par 4. maija Neatkarības deklarāciju.

Kanādā G.Andrejevs īsteno plašu programmu, tostarp izveido ciešu sadarbību ar Latviešu nacionālo apvienību Kanādā (LNAK), organizē Kanādas valdības palīdzību Latvijai Terminoloģijas un tulkošanas centra izveidei Rīgā, lai sekmētu Latvijas virzību uz Eiropas Savienību likumdošanas jomā (piešķirtā summa 1 milj. Kanādas dolāru). Viņš cenšas Kanādas valdībā un parlamentā veicināt izpratni par Latvijas uzņemšanas nepieciešamību NATO. Daudz laika veltījis, lai dažādās valstīs un auditorijās skaidrotu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas situāciju postpadomju telpā.
1998. gada 16. janvārī piedalās ASV un Baltijas valstu hartas parakstīšanā Vašingtonā, Baltajā namā.

Baltijas valstu prezidenti G.Ulmanis, A.Brazausks, L. Meri un ASV prezidents B.Klintons paraksta ASV un Baltijas valstu hartu (1998).

1998.gadā G.Andrejevu nozīmē par Latvijas pastāvīgo pārstāvi ( vēstnieku ) Eiropas Padomē Strasbūrā. Arī šis ir saspringta darba laiks (1998 - 2004), jo Latvija sāk īstenot jau 1991.gadā izteikto vēlēšanos iestāties Eiropas Savienībā. Jāpasvītro, ka pilntiesīga un efektīva dalība Eiropas Padomē ir obligāts priekšnosacījums valstu uzņemšanai Eiropas Savienībā.
(1999. gada decembrī Eiropas Padome Helsinkos pieņem lēmumu uzsākt iestāšanās sarunas ar Latviju. Oficiāli sarunas tiek atklātas 2000. gada februārī (vienlaikus ar Lietuvu, Bulgāriju, Maltu, Rumāniju un Slovākiju). Ar visām 10 kandidātvalstīm, arī Latviju, sarunas tiek noslēgtas Eiropas Savienības Padomē Kopenhāgenā 2002. gada 13. decembrī.)

• Latvija kļūst par Eiropas Padomes prezidējošo valsti: G.Andrejevs no Itālijas vēstnieka saņem dokumentu par prezidentūras pārņemšanu (2000.g. novembris) • Kopā Ar Eiropas Padomes goda viešņu LR Valsts Prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu (2001. g. janvārī)

Līdzās dalībai minēto notikumu sagatavošanā un norisē vēstnieks G. Andrejevs pilda arī citus uzdevumus. Latvijas prezidentūras laikā Eiropas Padomē (2000. – 2001. ), kad tās Ministru komiteju vada Latvijas Ārlietu ministrs Indulis Bērziņš (no 2000. gada 9. novembra līdz 2001. gada 11. maijam), viņa pārstāvis G. Andrejevs vada ikdienas darbu Ministru vietnieku komitejā (to veido Eiropas Padomē akreditēto dalībvalstu vēstnieki).
2003. un 2004. g. G. Andrejevs ir Eiropas Padomes diplomātiskā korpusa vecākais (diplomātiskā korpusa dekāns).

Nozīmīgs atradums ir Eiropas Padomes arhīvu dokumenti (tajā skaitā Eiropas Padomes Konsultatīvās asamblejas Rezolūcija 180 (1960) par situāciju Baltijas valstīs to piespiedu inkorporācijas Padomju Savienībā divdesmitajā gadadienā), kas apstiprina Baltijas valstu okupācijas fakta un tā seku starptautisku nosodīšanu jau 1960. gadā. Tagad šie dokumenti un to tulkojumi publicēti Latvijas Ārlietu ministrijas izdevumā „Latvija Eiropas Padomē – 10 gadi” (2005) .
2003. gada 20. septembrī Latvijā notiek tautas nobalsošana par dalību Eiropas Savienībā. Latvija kļūst par pilntiesīgu ES dalībvalsti 2004. gada 1. maijā, kad notiek ES paplašināšanās līdz 25 dalībvalstīm. 2004. gada 12. jūnijā Latvijas pilsoņi pirmo reizi piedalās Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Agrā rītā Eiropas Parlamenta sēžu zālē

Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā G.Andrejevs kandidē Eiropas parlamenta (EP) Latvijas deputātu vēlēšanās un ar 2004.gada jūliju sāk pildīt Eiropas parlamenta deputāta pienākumus. 2004. gadā „Eiropas kustība Latvijā” viņam piešķir goda nosaukumu Eiropas cilvēks Latvijā.

Kā EP deputāts G.Andrejevs iesaistās parlamenta Eiropas liberāļu un demokrātu politiskajā grupā un kļūst par Eiropas parlamenta vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas priekšsēža vietnieku un šīs komitejas Veselības darba grupas līdzpriekšsēdētāju.

• Eiropas Parlamenta prezidents G.H. Potterings (centrā) un Latvijas politiķi G.Andrejevs, V.Dombrovskis, V.Zatlers, R.Pīks, A.Kušķis, R.Zīle Parlamenta ēkā (2009)

Viens no Veselības darba grupas stratēģiskajiem mērķiem – analizēt un novērst atšķirības sabiedrības veselībā ES jaunajās un vecajās dalībvalstīs. Galvenie darba virzieni saistīti ar ES valstīs dominējošo saslimšanu - sirds un asinsvadu slimības, vēzis, diabēts, HIV/AIDS, insults u.c.- izplatības ierobežošanu, izmantojot veselības veicināšanai ES labāko pieredzi, kā arī struktūrfondu finansējumu.

Tādējādi G.Andrejeva vadībā EP Veselības darba grupa veica daudzu likumprojektu un rekomendāciju izstrādi. Sadarbībā ar Eiropas Komisijas veselības komisāri Androllu Vassiliou tiek izstrādāta ES stratēģija cīņai ar vēzi. Kā interešu grupas „Eiropas parlamentārieši cīņai ar HIV / AIDS” līdzpriekšsēdētājs G.Andrejevs sastādīja Ziņojumu par cīņu ar HIV/AIDS ES un kaimiņvalstīs (2006. – 2009.), iesniedza rezolūciju priekšlikumus sabiedrības veselības jautājumos. Piedalījies vairāku konferenču organizēšanā, kurās notika informācijas apmaiņa un debates par nepieciešamajiem pasākumiem veselības jomā Eiropas valstīs.

Eiropas Parlamenta ēka. Pie ieejas G.Andrejeva velosipēds (pie Latvijas karoga masta), kas savu īpašnieku šeit gaidīja katru darbdienu.

Līdztekus šiem uzdevumiem pildījis pienākumus arī EP sadarbības komitejās ar Armēniju, Azerbaidžānu un Gruziju, kā arī EP un Horvātijas sadarbības komitejā. Piedalījies arī interešu grupā Eiropas Baltijas jūra. Gatavojis priekšlikumus rezolūcijām ārpolitikas jautājumos, kā arī citus dokumentus: rakstiskas deklarācijas, atzinumus un jautājumus Eiropas Komisijai un Eiropas Padomei.

Pilnvarām beidzoties, 2009.gada jūnijā G.Andrejevs apkopoja plašu atskaiti par darbu Eiropas Parlamentā un iesniedza to Eiropas Parlamenta Rīgas pārstāvniecībā. Ir gandarīts, ka ar savu diplomāta un politiķa darbību veicinājis Latvijas starptautisko autoritāti un valstiskās suverenitātes un drošības nostiprināšanos, kā arī devis ieguldījumu ES valstīm svarīgo veselības jautājumu risināšanā.

• Ar kundzi Anitu - pēc Cicerona balvas saņemšanas (2003.) • Brīvdienās Alpos ar savu palīgu un mazdēlu (2009)

Vaļas brīžos G.Andrejevs mīl nodarboties ar fotografēšanu, riteņbraukšanu, skvošu un kalnu slēpošanu. Precējies, dzīvesbiedre Anita Andrejeva ir bijusi RMI (vēlāk LMA) docente. 2006.gadā nosvinētas zelta kāzas. Ģimenē uzaudzināta meita Ilze un dēls Ģirts, kuri abi ieguvuši augstāko izglītību. Ģimenē 5 mazbērni.

2009.gada decembrī
Informācija (2000) atjaunota sadarbībā ar G.Andrejevu