AIVARS ĀĶIS
fotomākslinieks, Latvijas
fotomākslinieku savienības dibinātājs un goda prezidents,
Dziesmu svētku dalībnieks no 1948.gada,
apbalvots ar 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.
Dzimis 1934. gada 4.februāri Valmieras apriņķa Pāles
pagasta „Aizvējos”.
Fotografēšanas “āķi lūpā” vecmeistars ”ieķēris”, kad mācījies Pāles
septiņgadīgajā skolā (1941-1948). Sestajā klasē Skolas direktors Aivaru un
klasesbiedru pielicis pie darba savā fotolaboratorijā. – Man vislielākā
interese bija par to, kā attēls pamazām parādās vanniņā, – atceras
vecmeistars.
A.Āķa senčiem fotografēšana nav bijusi tradīcija. Viņa tēvs Aleksandrs, kas
strādāja par piena pārraugu, 1939. gadā ieguvis Latvijas Atzinības krusta IV
pakāpi par nopelniem Latvijas brūnaļu ganāmpulka izveidē. – Tagad datus, lai
uzzinātu, kā darīt govīm pienu treknāku, aprēķina datorā. Manam tēvam tāds
dators bija galvā. Viņš zināja, kāds bullis govij nepieciešams, lai piens
pēcnācējiem būtu ar lielāku tauku saturu. Tēvs nekad neturēja govis, no kurām
varēja iegūt mazāk par 30 litru piena dienā, stāsta Aivars.
Mākslinieks atzīst, ka viņam savukārt ir “āķis” uz fotogrāfiju atlasi.
– Kolekcijas izstādēm „selekcionēju” pārsvarā pats. Uzklausīju, ko man teica,
bet beigās vienmēr tomēr darīju pa savam. Atbildība taču bija mana, un es
strādāju pēc labākās sirdsapziņas. Man no tēva selekcionēšana ir gēnos.
Fotogrāfijas izstādēm jāatlasa pēc buķetes principa – tāpat kā katrs zieds, arī
katra fotogrāfija jāpapildina ar nākamo, lai tās nenomāc cita citu.
Apliecinājums viņa veidoto kolekciju kvalitātei ir fotokluba Rīga un Latvijas
fotomākslinieku savienības fotogrāfu saņemtie daudzie apbalvojumi fotoizstādēs
visā pasaulē.
Mācījies trijās vidusskolās: Valmieras 1.vidusskolā, Rīgas 11.vidusskolā, Valkas
1.vidusskolā. Pēc tam mācības Liepājas Pedagoģiskajā institūtā (1953-1955) un
Rīgas pedagoģiskajā institūtā (1955-1958). 1960.-1962. mācījies PSRS Žurnālistu
savienības Augstākajos kursos Maskavā un Ļeņingradā Augstākās partijas skolas TV
nodaļā (1964 – 1966).
Studējot piecdesmito gadu sākumā Liepājas Pedagoģiskajā augstskolā, A.Āķis tur
nodibināja foto pulciņu un piedalījās pirmajās fotoizstādēs. Pēc studijām
darbības sākumposms saistīts ar Radio un televīziju, kur strādājis par
korespondentu un redaktoru (1958-1973). Strādājis arī par Maskavas radio un
Centrālās TV līdzstrādnieku. Pirmoreiz viņa fotodarbs eksponēts starptautiskā
izstādē 1971.gadā Bukarestē, un kopš tā laika A.Āķis izstādēs piedalās
nepārtraukti, iegūstot plašu starptautisku atzinību.
1973. –1987. viņš ir fotokluba „Rīga” mākslinieciskais vadītājs. Atzīstot
studijas sasniegumus, tai tika piešķirts Tautas studijas “Rīga” nosaukums.
1987.gadā kopā ar domubiedriem (liepājnieku Hubertu Stankēviču u.c.) nodibināja
Latvijas fotomākslinieku savienību (LFMS) un tika ievēlēts par tās prezidentu
(strādāja šajā amatā līdz 1999.gadam). Kopš 1999.g. LFMS goda prezidents. Kopš
1993.g. ir Latvijas pārstāvis Starptautiskajā fotomākslas federācijā (FIAP).
LFMS FIAP goda prezidents no 2002.gada.
Būdams Fotomākslas biedrības prezidents, viņš uzturēja ciešus sakarus ar visiem
Latvijas labākajiem fotogrāfiem. Piemēram, 80-tajos gados, lai veicinātu
fotomākslas attīstību Latvijā, A.Āķis piecus gadus divas reizes mēnesī mēroja
ceļu uz Jēkabpili, kur vadīja nodarbības pilsētas fotostudijā. Tur arī
sadraudzējās ar fotogrāfiem – Jāni Knostenbergu, Jāni Bebri, Eduardu Valaini,
Veltu un Jāni Ozoliņiem, Spodru un Voldi Purviņiem u.c. Spodra Purviņa atceras:
– Aivars mums mācīja saskatīt būtisko un skaisto. Analizējot daudzas
fotogrāfijas, mācīja redzēt, kā fotokadrs ierobežo apkārtējo realitāti un veido
autora prasmi izteikt savu domu. Viņš rādija, kā apgūt kadra kompozīciju, krāsu
izjūtu, demonstrējot augstas klases fotomākslinieku uzņēmumus, vērtīgas
fotomākslas grāmata, aicinot vērot labu gleznotāju darbus. Iemācījāmies
kvalitatīvi kopēt fotouzņēmumus, iekārtojot fotoizstādes. Gandarījumu guvām,
iegūstot Tautas fotostudijas nosaukumu.
Savā daiļradē A. Āķis nevadās pēc principa – ko redzu, to fotografēju. Viņa
skolnieki atceras meistara vārdus: – Patiesi labas fotogrāfijas top galvā,
pavadot pat vairākas stundas pie rakstāmgalda – izplānojot, ko un kādā
apgaismojumā fotografēt.
Un vēl viena atziņa no mākslinieka pūra: – Lai stāstītu, vajag divus
cilvēkus: vienu, kas stāsta un otru, kas tic. Ja stāstītājam ir līdzi
fotouzņēmumi, viņam ticēs daudz vairāk.
Atzīmējot Aivara Āķa 70 gadu jubileju, sagatavota ceļojošā fotoizstāde ar
dokumentālās fotomākslas šedevriem, kas notiks Rīgā, Liepājā un Jēkabpilī. Tā
dod iespēju rīdziniekiem, liepājniekiem, jēkabpiliešiem u.c. skatītājiem
izdzīvot pēdējā pusgadsimta tautas katarses momentus – krāšņos Dziesmu svētku
gājienus un koncertus, pakavēties atmiņā vēsturiskajos Atmodas gados, atkal
izdzīvot mirkļus, kad Dainis Stalts Starptautiskajos folkloras svētkos iznesa
Rīgas ielās sarkanbaltsarkano Latvijas karogu. No fotogrāfijām skatītājus uzrunā
arī aktrise Vija Artmane, zvejas ostas kapteinis Harijs Līdaks u.c. izcilas
personības. Vecmeistars saka:
– 2004. gada 1.maijā Latviju oficiāli uzņem Eiropas Savienībā. Savās
fotogrāfijās es cenšos parādīt, kā mēs varam būt interesanti pārējai pasaulei.
Dziesmu svētkos gan kā dalībnieks, gan kā fotogrāfs piedalos no 1948. gada.
Salīdzinot visus iepriekšējos un tagadējos svētkus, varu godīgi ieteikt –
novāciet visu lieko, lai dominē krāšņie latviešu tautas tērpi! Latviešiem ir
vairāk nekā 1000 dažādu tautas tērpu. Tieši tautas tērpos iespējams vizuāli
parādīt latviešu savdabību.
A.Āķis ir organizācijas “Eiropas Kustība Latvijā” dalībnieks. Viņš cer, ka
Eiropas savienība dos lielāku stimulu kultūras attīstībai.
– 2003.gadā fotografēju ledus iešanu Daugavā augšup Jēkabpils. Ledus iešana
man arī ir zināms simbols. Gribētos, lai mūsu kultūrā sākas ledus kustība, lai
arī fotogrāfija kļūst par kultūras sastāvdaļu, kā tas ir daudzās pasaules
valstīs, piem., Beļģijā darbojas vairāk nekā 400 fotoklubu. Jācer, ka tie, kuri
ir Latvijā pie varas, ar iestāšanos Eiropā sapratīs, cik svarīga kultūras
sastāvdaļa ir fotogrāfija. Japānā un Ķīnā cilvēki, nezinot latviešu valodu,
raugās manās fotogrāfijās, gūstot patiesu priekšstatu par Latviju, mūsu tautu,
tās dzīves veidu.
Fotogrāfijas ”govi” joprojām slauc daudzi, bet baro tie, kuri to patiešām mīl,
uzturot uz ģimenes budžeta rēķina. Padomju laikos teica, ka ir slikti, ja ģimenē
dzērājs, viņš putina ģimenes budžetu. Tagad – ir slikti arī tad, ja ģimenē ir
fotogrāfs.
Fotomākslinieks
A.Āķis piedalījies vairāk nekā 400 Latvijas un starptautiskajās izstādēs. Darbi
izstādīti Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Francijā, Vācijā, Dānijā, Taivānā,
Somijā, Japānā, Dienvidāfrikā, Ķīnā, Austrālijā u.c. Kopumā izstādēs saņēmis
vairāk kā 100 apbalvojumu. Bijis vairāk kā 50 starptautisko izstāžu žūriju
loceklis. 1999.g.29.decembrī Starptautiskās fotoizstādes RĪGAI-800
noslēgumā A.Āķis izdzīvoja prieku un gandarījumu saņemot Grand PRIX Rīgas
pilsēta mēra balvu un FIAP specmedaļu par autorkolekciju. Izstādē piedalījās
dalībnieki no 8 valstīm ar 315 darbiem.
Fotografēšanas mākslu viņš nodod tālāk - viņa bērni, vēl skolnieki būdami,
piedalās starptautiskās fotoizstādēs.
A.Āķim piešķirtie tituli:
Starptautiskās Fotomākslas federācijas FIAP tituls AFAP – fotomākslinieks (1977)
FIAP tituls EFIAP – ekselence (1988)
FIAP tituls – ESFIAP – fotodzīves organizētājs (1991)
FIAP tituls – Hon EFIAP – augstākais FIAP goda tituls - goda ekselence (1998)
Kembridžā, Anglijā izdotajā enciklopēdijā „Who is Who in the 21st century”
ievietota Aivara Āķa biogrāfija. Šajā sakarā viņam piešķirts diploms un medaļa
(2001)
Amerikas Biogrāfiju institūts enciklopēdijas 10.izdevumā iekļāvis Aivara Āķa
biogrāfiju un piešķīris diplomu.
Kopš 2001.g. Aivars Āķis ir Starptautiskās fotomākslinieku federācijas FIAP
(apvieno 82 nacionālās federācijas) goda biedrs, kā arī Latvijas, Japānas,
Lietuvas, Šrilankas nacionālo federāciju FIAP goda biedrs.
ATTĒLI:
1. Aivars Āķis 1999. gadā
2. A. Āķis 2000. gadā Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes Freibergas dāvanu
kolekcijai pievieno Latvijas 42 fotogrāfu izcīnīto pasaules kausu (iegūts 1997.
gadā Austrijā 101 valsts konkurencē).
2004.gada aprīlī.
Jēkabpils BJC
Sagatavoja mazpulka dalībnieces Zaiga Zauere, Ilva Lejiņa.
Skolotāja Spodra Purviņa
LIIS izstrādne