ZENTA MAURIŅA

filozofe, rakstniece, esejiste, filozofijas zinātņu doktore (1938)
Pasaules brīvo latviešu (PBLA) Tautas balvas laureāte (1969)

Dzimusi 1897.15.XII Lejasciemā, mirusi 1978.25.IV Bāzelē, Šveicē. Apbedīta Krocingenē, Vācijā.
Tēvs – ārsts, māte – pianiste. Bērnībā perfekti apguvusi vācu valodu. Uzaugusi Grobiņas doktorātā. Piecu gadu vecumā pēc bērnu triekas zaudējusi spēju staigāt. 1913 iestājusies Liepājas krievu sieviešu ģimnāzijā, ko absolvējusi 1915. 1921-23 gadā LU studējusi filozofiju,
1923-27 baltu filoloģiju. Pēc tam skolotāja Rīgas skolotāju institūtā, lektore Latvijas Tautas universitātē Rīgā un Mūrmuižā, 1929 arī pašas dibinātā studijā. Kā lektore guvusi lielu popularitāti. 1929 papildinājusies filozofijā un salīdzinošajā literatūrzinātnē Heidelbergas universitātē Vācijā. 1937 – 40 rediģējusi “Daugavas Gadagrāmatas” literāro pielikumu.
Pirmā literārā publikācija 29.VII 1919 Liepājā, laikr. “Libausche Zeitung” – J.Akurātera stāsta “Mana vismīļā” tulkojums. Pavisam Latvijā līdz 1944 rudenim publicējusi 19 grāmatu: oriģināldarbi par Raini, Poruku, Dostojevski, Brigaderi, Danti, Frici Bārdu (doktora disertācija), 7 eseju krājumi par latv. un cittautu rakstniekiem, tulkojumi, romāns “Dzīves vilcienā” (1941) un daudz rakstu periodikā.
1944 kopā ar vīru Konstantīnu Raudivi emigrēja uz Vāciju.
1946 pārcēlusies uz Zviedriju. 1949-63 bija docente Upsalas Universitātē. 1960 ieguva Zviedrijas karaļa stipendiju Itālijas ceļojumam.
Kopš 1965 dzīvoja Vācijā Krocingenē.
Ārpus Latvijas 1946-72 publicēti:
20 darbi latviešu valodā un 27 vācu valodā, kā arī viņas darbu tulkojumi angļu, krievu, zviedru, holandiešu, somu un dāņu valodā.
Daudz pūļu veltījusi arī tulkotājas darbam. No latviešu valodas vācu valodā pārtulkojusi 9 darbus, to skaitā K.Raudives “Haosa cilvēks” un “Silvestra Pērkona memuāri”). Latviešu valodā šajā laikā pārtulkojusi 3 franču, 2 angļu, 2 norvēģu, 1 krievu autora darbu.
Latvijā, Vācijā, Zviedrijā, Somijā, Austrijā un Francijā savas dzīves laikā nolasījusi ap 600 publisku lekciju.
1965 gadā kļuva franču Elzasas akadēmijas goda biedre. 1968 apbalvota ar vācu Nopelnu krusta 1.šķiru. 1971 gadā saņēma Konrada Adenauera balvu, 1977 Šveices naudas balvu (10 000 franku).1977 Vācijā iecelta par Krocingenas goda pilsoni. Virtembergas izglītības ministrs piešķiris viņai profesora titulu.
Viņas biogrāfija izdota vāciski: Otto Schepp “Das Herz hat Flugel” (1953). Ir nodibināts Zentas Mauriņas fonds. Minsteres Latviešu ģimnāzijā ir rakstnieces piemiņas istaba.
Kopoti raksti 2 sēj. (1939 – 40)
Kopoti raksti 15 sēj. (“Daugava”, Rīgā). 1996 - 2003 izdoti 7 sējumi.
Detalizētu darbības pārskatu skat. Latviešu rakstniecība biogrāfijās, Rīga, 1992., 216.lpp. un Latvju enc. 1962-1982, 3.s., 51.-52.lpp.)

TAUTAS BALVA