AIVARS PĪLAGERS

Skolotājs, Tautas Frontes dalībnieks,
apbalvots ar 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi

Dzimis 1936. gada 19. jūlijā Tāšu pagastā Jāņa un Katrīnas ģimenē. Ģimenē vēl bija dvīņu māsas Valija un Zelma, un brālis Kārlis. Dzīvoja lauku mājās netālu no Tāšu ezera. Tāpat kā visiem citiem bērniem viņam sava apkārtne likās visskaistākā. Pie mājas bija liels dārzs, bet mežmalā dīķis, kurā uz paštaisīta āķa varēja noķert vienu otru skaistu karūsu. Bet sestdienās kopā ar tēvu ielika venteri un svētdienas rītā galdā bija cepti līnīši.
Tad nāca 1944.-1945. gads, kas palicis atmiņā ar bumbu mešanu un krievu lidmašīnu uzlidojumiem, ar skriešanu uz bunkuru, kur slēpās no bombardēšanas. Ar prieku uzņēma ziņu, ka ir beidzies otrais pasaules karš. Tomēr to aptumšoja tēva bēgšana no mājām, lai izvairītos no izvešanas uz Sibīriju. Vēlāk tēvs atgriezās mājās.
1945. gada 1. septembrī sāka mācīties Tāšu pamatskolas 1.klasē, bet pārtrauca jau oktobrī, jo nebija apavu. Mācības atsāka 1946. gada 1. septembrī 2. klasē, jo prata lasīt, runāt krieviski, kas tajā laikā bija pats svarīgākais. Pēc 4. klases beigšanas kopā ar ģimeni pārcēlās uz dzīvi Grobiņā. Vecāki atstāja visu savu iedzīvi un mājas, jo nespēja samaksāt uzliktos nodokļus. Arī par nodokļu nemaksāšanu draudēja izvešana uz Sibīriju.
1950. gadā Aivars sāka mācīties Grobiņas vidusskolas 5.klasē. Skolu beidza 1956.gadā un iestājās Liepājas Pedagoģiskajā institūtā, kur mācījās par pirmo četru klašu skolotāju (ar fizkultūras novirzienu). 1960. gada 15. augustā sāka strādāt Vaiņodes internātskolā par ģeogrāfijas skolotāju un audzinātāju, vēlāk arī par vecāko audzinātāju. Vaiņodes internātskolā nostrādāti 44 gadi.
Skolotāja dzīvesbiedre arī strādā skolā. Viņa brīvā laika aizraušanās ir fantastiskā literatūra un makšķerēšana.

Aivars Pīlagers ir piedalījies Latvijas neatkarības aizstāvēšanā 1991. gada janvārī. “No visām iestādēm brauca uz barikādēm, un mēs arī braucām. Tauta tika aicināta, un tauta brauca. Uzskatīja, ka savas valsts neatkarība ir jāaizstāv. No Vaiņodes internātskolas izbrauca 7 cilvēki, lai gan pieteikušies bija lielāks skaits. Daļa atsacījās, jo mājās paliek ģimene. Braukšana bija bīstama, masu informācijas līdzekļi ziņoja, ka uz ceļa iespējama apšaude. Tika ieteikts ņemt līdzi gāzmaskas, lai aizsargātos pret asaru gāzi, ko varētu lietot pret barikāžu dalībniekiem. Tomēr tas nenotika. Rīgā visi ceļi bija bloķēti ar smago tehniku, ielaida tikai tos transporta līdzekļus, kas devās uz norādīto barikāžu vietu. Mūsu autobusu novirzīja uz Zaķusalu. Zaķusala bija cilvēku pilna. Tie, kuri tur atradās vairākas diennaktis, kurināja ugunskurus, sildījās un ieturēja kārtējo maltīti.
Atbraucēji tika brīdināti par iespējamām sadursmēm Zaķusalā, kuras var izcelties starp armijas desantu un Latvijai lojālajiem miličiem, kuri bija ieņēmuši aizsardzības pozīcijas televīzijas torņa pagrabos, lai aizstāvētu Latvijas televīziju.
Zaķusalu apmeklēja dažādi mākslinieki, kuri centās uzturēt možu barikāžu aizstāvju garastāvokli. Bija arī incidenti pret barikāžu dalībniekiem, proti, iebrauca mašīnas ar degvīnu un par lētu naudu to piedāvāja barikāžu dalībniekiem. Pretreakcija bija asa, un vai “tirgotāji” no turienes izkļuva ārā sveikā, to tiešām nezinu. Kopīgā atmosfēra bija tāda, it kā šeit tiešām atrastos tikai brāļi, māsas un tuvi radinieki, kuri gatavi atdot visu par savu līdzcilvēku drošību un izdzīvošanu. Vēlreiz jāpateicas Dievam, ka nekādi uzbrukumi nenotika un visi laimīgi atgriezās mājās. Ir vietā atcerēties Raini, kurš teicis: “Ikvienam rokas ir jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu tiek.”
Aivars Pīlagers ir apbalvots ar 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi. To viņam 2003. gada 5. maijā pasniedza Marina Kosteņecka.

Attēlā: Aivars Pīlagers kopā ar dzīvesbiedri Dzidru Pīlageri Vaiņodes internātskolā.

2004. gada aprīlī

Vaiņodes vidusskola
Rakstīja Arta Pīlagere, 7.b klase.
Projekta vadītāja Iveta Mame

LIIS izstrādne