MUCENIEKU ĢIMENE

Baiba – mūzikas un vēstures skolotāja, izglītības darbiniece,
pedagoģijas maģistre, LTF grupas dalībniece
Pēteris – vēstures un sporta skolotājs, dāliju selekcionārs,
LTF grupas un 1991. gada janvāra barikāžu dalībnieks;
Abi bijuši “Baltijas ceļa” dalībnieki

BAIBA MUCENIECE (dzim.Bērziņa) dzimusi 1956. gada 7. maijā Gulbenē. Māte - skolotāja, tēvs - vetārsts.
Baibas pirmie bērnības iespaidi saistās ar vienmēr sakārtoto vecāku māju: tā ir arī kopības sajūta, dalīšanās priekos un bēdās, skaistie svētki ģimenē. No savas mātes un vecvecākiem Baiba un brālis Uldis mantojuši mūzikas mīlestību Brālis ir ieguvis mūzikas skolotāja specialitāti. Pamatizglītību Baiba guva Gulbenes pamatskolā, kurā mamma Aina Bērziņa bija direktore trīsdesmit četrus gadus (1952. – 1986.). Baibas vārdiem “...tā man ir mīļa, mājīga skola, kura skolēniem devusi tādas vērtības kā savas zemes mīlestību, strādātgribu, vienkāršību, sadarbības un saskarsmes prasmes.”

Pamatskolā Baiba piedalījās dažādos skolas sarīkojumos. Viņai visspilgtāk atmiņā palikuši Jaungada pasākumi, kad veidoja kopīgu uzvedumu un uzstājās pilsētas iestādēs. Patika dejot tautas dejas. Baiba bija skolēnu Dziesmu un deju svētku dalībniece gan rajonā, gan Rīgā. Baibas autoritātes no šīs skolas ir skolotāja Jūlija Muldiņa – izcila ārpusstundu darba organizatore, prasīga un saprotoša skolotāja. No viņas Baiba apguva pirmās organizatoriskā darba iemaņas. Labā atmiņā arī klases audzinātāji - Inta Rubene – radoša personība ar iekšēju brīvības sajūtu, savdabīgu redzējumu; Eduards Bormanis – cilvēks ar plašu redzesloku un dziļu inteliģenci.

Vidējo izglītību Baiba apguva Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā. Ar šīs skolas meiteņu kori izjuta spārnojošo pacilātību – būt lielajā dziedātāju kopkorī Mežaparka estrādē. Spilgtākie iespaidi no šīs skolas - savdabīgā mākslineciskā gaisotne, daudz brīvāks domas lidojums, iespēja būt līdzdalībniekam Rīgas kultūras dzīves norisēs. Pateicīga savai klavieru skolotājai Skaidrītei Valbei par prasīgumu, pacietību, muzikālās gaumes veidošanu. Izglītību turpināja Daugavpils pedagoģiskajā institūtā, kur ieguva vidusskolas vēstures un sabiedrības mācības skolotāja specialitāti. Viņa stāsta: “Interese par skolotājas darbu radās, pateicoties mammai, kura vienmēr ļoti lepojās ar izvēlēto profesiju, stāstīja par skaisto, labo savā darbā. Apbrīnoju viņas spēju saprasties ar cilvēkiem, prasmi uzklausīt, uzmundrināt, palīdzēt.”
Baiba Muceniece strādāja Gulbenes Mūzikas skolā par klavieru pedagogu, Jaungulbenes arodvidusskolā bija vēstures skolotāja, Krišjāņa Valdemāra pamatskolā – vēstures skolotāja, direktora vietniece ārpusstundu darbā. Tagad ir Gulbenes rajona padomes Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece un vēstures skolotāja Gulbenes 2. vidusskolā. Mammas piemiņai Baiba veltīja savu maģistra darbu “Gulbenes pamatskolas vēsture laika posmā no 1921.- 1971. gadam un 1998. gadā ieguva pedagoģijas maģistra grādu Latvijas universitātē.
Kopā ar dzīvesbiedru aktīvi iesaistījās Atmodas notikumos. Baiba bija LTF Gulbenes nodaļas 4. konferences un LTF 3. kongresa delegāte. Baibas dzīves moto: “Novērtē patiesu draudzību!”

PĒTERIS MUCENIEKS dzimis 1940. gada 8. novembrī Cēsu apriņķa Veļķu pagasta “Kalna Jukānos”. Tagad šī no jauna atgūtā, bet bez mājām, vēl neapsaimniekotā vieta (22ha) atrodas Madonas rajona Liezēres pagastā pie pašas Cēsu rajona robežas, dažus kilometrus no Vecpiebalgas.
Tēvs Jūlijs Mucenieks, māte Monika Muceniece bija zemnieki. Viņiem piederēja 40 ha liela saimniecība. Zēna pirmie bērnības iespaidi saistījās ar dabu - kalniem, lejām, mežiem, ezeru tēva zemē, jo vieta atrodas brīnišķīgiem dabas skatiem bagātajā Vidzemes augstienē.
“Bērnība saistījās arī ar pieticību, reizēm pat trūkumu, ko izraisīja lielvalstu karaspēka maršēšana uz priekšu un atpakaļ ar sekojošo piespiedu “iestāšanos” kolhozā un visa atņemšanu, kas sevišķi sliktu iespaidu atstāja uz tēva veselību un dzīvi,” atceras Pēteris Mucenieks. Zēnam darbs jau no mazotnes – ganīt govis, ravēt, ar zirggrābekli kasīt sienu, arī ecēt zemi, vadāt zirgu, kad tēvs vagoja kartupeļus. Bērnībā arī draugos ar grāmatām, tā rezultātā agri iemācījās lasīt. Brīvajā laikā viena no patīkamākajām nodarbēm – makšķerēšana.
Pirmā skola – Veļķu četrklasīgā pamatskola. Pēteris Mucenieks stāsta: “Šo skolu beidzu ar teicamām sekmēm. Mīļākais priekšmets latviešu literatūra. 4.klasē kopā ar dažiem domubiedriem izveidojām ar roku rakstītu literāru žurnālu “Jānis Rainis”. Rakstīju dzejoļus.”
Pēc pamatskolas izglītību turpināja Vecpiebalgas 1905. gada vidusskolā, kuru beidza 1959.gadā. Kad skolā ieradās jauns fizkultūras skolotājs Arvīds Šķēle par Pētera Mucenieka mīļāko priekšmetu kļuva sports, īpaši volejbols, basketbols, augstlēkšana, tāllēkšana, barjerskrējiens.
Pēc vidusskolas iestājās LVU Žurnālistikas fakultātē neklātienē, bet pabeigt neizdevās, jo bija daudz citu pienākumu – obligātais kara dienests, darbs, ģimene. Pateicoties skolotāja Arvīda Šķēles piemēram un ievirzei, Pēteris daudzus gadus nostrādāja par fizkultūras skolotāju Madonas rajona Liezēres, Barkavas un Dzelzavas skolās.

1981. gadā Pēteris Mucenieks pabeidza Daugavpils Pedagoģiskā institūta vēstures fakultāti un sāka strādāt par vēstures pasniedzēju Jaungulbenes 1. profesionāli tehniskajā vidusskolā. No 1985. gada līdz 1994. gadam - par direktoru Beļavas pagasta Krišjāņa Valdemāra pamatskolā. Kopš 1994.gada ir vēstures un kultūras vēstures skolotājs Gulbenes vidusskolā. “Visus savus darba gadus par citu dzīves moto neesmu domājis kā vien godīgi darīt to darbu, kas ir jādara,” atzīst skolotājs. “Īpaši izcilu panākumu darbā man nav bijis, daži Atzinības raksti, arī sociālistiskā darba trieciennieks, strādājot par fizkultūras skolotāju (1975.g.).”
Skolotājam ir vairāki vaļasprieki: grāmatu lasīšana, makšķerēšana, puķkopība, pēdējā ar nopietnu ievirzi dāliju selekcijā. Apmēram desmit gados radīti ap 700 hibrīdu, no tiem perspektīvākie pārtapuši par apmēram 60 šķirnēm. Dālijas viņš audzē apmēram viena hektāra lielā platībā. Jau vairākus gadus gulbeniešus priecē selekcionāra rīkotās dāliju izstādes pilsētā. “Labai dāliju šķirnei ir stingrs kāts, zieds vērsts uz augšu un nedēļu stāv vāzē,” atzīst dāliju audzētājs. Nosaukumus dālijām viņš izvēloties atkarībā no zieda krāsas, ārējā veidola vai arī tas rodoties gluži nejauši. Arī savai dzimtajai pusei Vecpiebalgai viņš ir veltījis dāliju šķirni, kuras ziedi ir balti ar rozā vidu.
Mucenieku ģimenē izaudzināti četri bērni. Jaunākā meita Ilze mācās Gulbenes ģimnāzijas 10. klasē. Pieaugušajiem bērniem Līgai Klusai, Jānim Bokalderam un Jānim Muceniekam ir jau savas ģimenes.
Baibas un Pētera Mucenieku adrese: Gulbenē, O.Kalpaka ielā 21, tālr.4472016.

Attēli:
1. Baiba un Pēteris Mucenieki kopā ar meitu Ilzi
2. “Baltijas ceļa” dalībnieki (no labās puses Pēteri, Baiba ar meitiņu Ilzi uz rokām)
3. Baibas Mucenieces LTF mandāti

2003.gada novembris

Ozolkalna pamatskola
Materiālu sagatavoja skolas novadpētnieki.
Konsultēja bibliotekāre Biruta Pokule.
Datorkonsultante skolas direktore Sofija Sudarova.

LIIS izstrādne