MANI SENČI
Stāsta Dainis Īvāns

Tajā laikā, kad es biju Tautas frontes priekšsēdētājs, man no Latvijas Valsts arhīva atsūtīja manu dzimtas koku, kas bija uzzīmēts, izpētot arhīva materiālus. Manu dzimtas vēsturi iespējams apzināt, sākot no apmēram 18. gadsimta vidus, kad latviešiem sāka dot uzvārdus un reģistrēt baznīcas grāmatās. Tā Vietalvas baznīcas grāmatā ir ziņas, ka mani tālākie zināmie senči Brencis un Ilze ir precējušies 1743. gadā bez uzvārda, un viņu dēlam Mārtiņam barons Brimmers 1820. gadā piešķīra uzvārdu Īvāns, pēc viņu dzīves vietas nosaukuma - Īvāni. Pēc vietējās sēliskās izloksnes pareizāk būtu Īvēni. Arī tagad netālu no manas Īvānu mājas atrodas Īvēnu kalns. Pazīstamais Alunāna uzvārds, starp citu, arī cēlies Kalsnavas pusē un vietējā izloksnē skanējis Alunēni. Tikai vēlāk, veidojoties latviešu literārajai valodai 19. gadsimtā izskaņa „ēns” mūsu pusē pārvērtusies par „āns”.

Mani senči no tēva puses bijuši zemnieki un dzīvojuši šajā vietā laikam vairākus gadu simtus. Pirms 10 gadiem, rakdams pagrabu pie savas mājas, atklāju 13. gadsimta pavardu vietu. Par senčiem no mātes puses tik daudz ziņu nav. Mātes tēvs esot bijis bārenis no Ilūkstes novada ar polisku uzvārdu Karalkevičs, kurš 20.gados mainīts pret uzvārdu Karālis.

Mans vectēvs - tēva tēvs Jānis Īvāns bija zemnieks Īvānos. Viņa sieva Milda Lapaine nākusi no Krustpils pagasta.

Vecāsmātes brālis Pēteris Lapainis bija karavīrs 1. Pasaules karā, karoja Nāves salā, Tīreļpurvā, kur dabūja divus Jura krustus – augstākos cara armijas apbalvojumus. Vēlāk pēc boļševiku apvērsuma bija Kremļa apsardzes priekšnieks, sargāja kreiso eseri Mariju Spiridonovu. Viens no pirmajiem Sarkanajā Armijā dabūjis Sarkanā Karoga ordeni. 1919. gadā atgriezies Latvijas armijā. Par Latgales atbrīvošanu apbalvots ar Lāčplēša ordeni. Brīvvalsts laikā bijis Latvijas armijas kapteinis. 1944. gadā karoja Kurzemes katlā un kā majors vadīja leģionāru izlūkbataljonu, par ko apbalvots ar Dzelzs krustu. Pēteris Lapainis bija neprecēts, daudz palīdzēja māsas ģimenei - izglītoja manu krustmāti, maksāja par viņas studijām Pļaviņu ģimnāzijā, un krustmāte savukārt izglītoja mani.

Vectēva brālis Augusts Īvāns brīvvalsts laikā bija Āgenskalna ģimnāzijas direktors, vairāku matemātikas grāmatu autors. Viņš beidzis Cimzes skolotāju semināru. Mira skolā stundu laikā. Arī viņš palīdzēja vectēva ģimenei materiāli – bieži ciemojās Īvānu mājās, bija uzdāvinājis zirgu. 1934. gadā vectēvs sāka celt jaunu māju Īvānos. Tās 2. stāvs bija paredzēts Rīgas radiem. Sākoties krievu okupācijai, māja palika nepabeigta. Tikai patlaban esmu pabeidzis izbūvēt šīs mājas 2. stāvu.

Gan tēvs, gan krustmāte bija skolotāji Odzienas skolā. Odzienas skolai 2005.gadā paliek 100 gadi. Vietalvas pagasts, kur atrodas Odzienas skola, bijis viens no pirmās Atmodas slavenākajiem novadiem. Vietalvā ir Ausekļa akmens, uz kura Auseklis uzrakstījis „Latvijas kalnājos, Latvijas lejās…” Te viņš 1874. gadā slēpies no žandarmiem. Īvāniem kaimiņos ir Draudavu ciems, kur dzīvojis Juris Kalniņš Prātkopis, aktīvs pirmās Atmodas darbinieks, skolas direktors Vietalvas ministrijas skolā, arī literatūras kritiķis, Ausekļa un R. Blaumaņa draugs.

Netālu no mūsu mājām atrodas arī ģenerāļa Auzāna dzimtas mājas. Viņš bijis trūcīga zemnieka dēls, un lai iegūtu izglītību, iestājies Krievijas militārās topogrāfijas skolā. Pirmā pasaules kara beigās viņš bija visas Krievijas impērijas Kartogrāfijas pārvaldes priekšnieks. Neatkarīgās Latvijas laikā atgriezās Latvijā. Mani senči atcerējās arī rakstnieku Andreju Niedru, kurš bijis Vietalvas baznīcas mācītājs un, kā stāstījuši aculiecinieki, reiz lasījis sprediķi, kurā lādējis latviešu sarkanos strēlniekus. Vietalvas pusē kādreiz privāti viesojies un dziedājis slavenais krievu dziedonis F. Šaļāpins. Te slāņu slāņiem rodams izcilu personību iespaids un izsenis dzirdēti dažādi nostāsti par tām. No tiem bērnībā noteikti esmu iespaidojies.

DAINIS ĪVĀNS