ASV	Anglija	Austrālija	Beļģija	Francija	Kanāda	Krievija	Vācija	Zviedrija	Vatikans

IEVADAM

“Latvijas Tautas frontes laiks vienoja tautiešus Latvijā un trimdā. 1988.gada nogalē LTF grupas, nodaļas, atbalsta kopas strauji veidojās latviešu trimdas zemēs – ASV , Kanādā, Austrālijā, Zviedrijā, Vācijā, pat Šveicē un Izraēlā. Tautas fronte globalizējās. Katrs Latvijas patriots, kļūdams par LTF biedru vai atbalstītāju, varēja iesaistīties valsts neatkarības izcīņā […… ] Trimdas un tēvzemes tautiešu 1989.gada. – 1991.gada intelektuālā, politiskā, saimnieciskā kopdarbība bija sākums svarīgiem politiskiem un ekonomiskiem procesiem 21.gadsimta Latvijā, pamats valsts šodienai”. D.Īvāns (grām.“Latvijas Tautas fronte Rietumos”, Rīga, 2001.)

ĪSA NOTIKUMU HRONOLOĢIJA

Kā atzinis LTF pirmais priekšsēdētājs D.Īvāns, - “LTF rietumu atbalsta grupu darbs pilnīgi savijās ar atmodu Tēvzemē. Bez šīm atbalsta grupām dzimtenes organizācijai neizdotos kļūt ne tuvu tik ietekmīgai starptautiskajā politikā, kāda tā bija. […] Nebūtu tās materiālās un tehnoloģiskās, intelektuālās varēšanas, kas LTF izvirzīja pārējo Latvijas politisko organizāciju priekšgalā.”
Kopumā datori, printeri, faksaparāti, kopētāji u.c. tehnika, ko dāvināja vai palīdzēja iegādāties LTF ārzemju atbalstītāji, nodrošināja komunikāciju gan iekšzemē, gan ārzemēs. Pateicoties šai tehnikai, latviešu un krievu valodā iznāca LTF laikraksts Atmoda, kā arī tika nodrošināta vēlēšanu norise un Augstākās padomes darbs pēc Neatkarības deklarācijas pieņemšanas 1990.gada 4.maijā.
 

1986.	jūnijs	Tilts Jūrmala (PSRS) – Čatakva (ASV). No ASV piedalās vēlākais vēstnieks PSRS Džeks Metloks, Suzanna Eizenhauere, delegācijā ir arī Ojārs Kalniņš. Pasaules sabiedrība atkārtoti uzzina, ka ASV joprojām neatzīst Latvijas okupāciju, ko 1940 veica Padomju savienība.
1987.	14.jūnijs	Liepājas grupas “Helsinki 86” (Leonards Grantiņš u.c.) organizētā ziedu nolikšana Rīgā pie Brīvības pieminekļa 1941.gada Latvijas pilsoņu deportācijas upuru piemiņai; sadursme ar miliciju
1988.	23.marts Rīga	Rakstnieku savienība izveido Staļinisma ļaundarību apzināšanas komisiju. Priekšsēdētājs J.Stradiņš, vietnieki A.Dripe, A.Līce
	1.-2.jūnijs Rīga	Rakstnieku savienības plēnums (saukts arī par Radošo savienību plēnumu), kurā M.Vulfsons Latvijā pirmo reizi atklātībā paziņo faktu par Rībentropa – Molotova vienošanos 1939.gada 23.augustā un tai sekojušo Baltijas valstu okupāciju 1940.g.
	Jūlijs Toronto	Toronto latviešu prganizācija LATS ( Latvian Art Trust Society; valde - Aija Abena, Līga Gaide, Voldemārs Gulēns, Alfons Kalns un Valdis Liepiņš) izdod brošūru ar Latvijas Rakstnieku savienības plēnuma referātu un runu tekstiem
	7.-8.oktobris	Sabiedrības pārveidošanas procesu sākums Latvijā. Latvijas Tautas frontes (LTF) pirmajā (dibināšanās) kongresā piedalās Amerikas Balss korespondents Knuts Ozols; Zviedrijā Atis Lejiņš, Imants Gross, Kristīne Čakste ir nodibinājuši pirmo LTF atbalsta grupu ārzemēs.
	Oktobris – novembris Latvija	Pēc LTF pirmā kongresa LATS valdes pārstāvis Valdis Liepiņš ierodas Latvijā un tiekas ar LTF vadītājiem – Jāni Peteru un Daini Īvānu. V.Liepiņš – pirmais ārzemju latvietis, kas ievēlēts LTF domē (2.kongresā). Viņš un vēl daudzi citi (Brunis Rubess, Voldemārs Gulēns, Vita Matīsa, Ansis Reinhards, Andrejs Urdze) savās mītnes zemēs sāka organizēt latviešu sadarbību ar tautfrontiešiem Latvijā.
	10. – 12. decembris ASV	Amerikas Latviešu apvienības (ALA) ārkārtas kongress. Pēc “Dardedzes” (G. Liepiņš) mudinājuma kongresā piedalās LTF domniece Sandra Kalniete un LTV programmas “Labvakar” pārstāvis Edvīns Inkēns. Kongresa rezolūcija atbalsta brīvības centienus dzimtenē. Sākas LTF sadarbība ar Uldi Gravu, Ojāru Kalniņu, Uldi Klausu, Valdi Pavlovski, Oļģertu Pavlovski, Ilgvaru Spilneru, Ģirtu Zeidenbergu.
	27. decembris Austrālija, Melburna	Austrālijas LTF Melburnas nodaļas dibināšanās (pirmā valde - Anita un Greims Andersoni, Juris un Selga Raņķi, Brigita un Elmārs Liepiņi; otrā - Valda Liepiņa, Māris Laķis, Dzintars Veide, Pēteris Saulītis, Anita Andersone)
1989.	Visu gadu latviešu mītnes zemēs	LTF atbalsta grupu veidošanās (pirmās Zviedrijā, Austrālijā, ASV, Kanādā). Vēlāk tās izveidojās arī Vācijā, Šveicē, Izraēlā, Lielbritānijā, Francijā. Tās veica informācijas darbu, uzturēja komunikāciju starp LTF rietumos un Latvijā, vāca naudas līdzekļus, sagādāja datortehniku un transportlīdzekļus, kas palīdzēja izvērst LTF darbu Latvijā
	Marts Latvija	Radošo savienību padomes marta plēnums. Piedalās latviešu rakstnieki Kārlis Zvejnieks (ASV), Juris Kronbergs (Zviedrija). Asa diskusija par Latvijas suvereno tiesību ievērošanu, pret latviešu pārvēršanu par minoritāti savā zemē
		ASV un Kanādas “Daugavas Vanagu” atbalsts Latvijas Atmodai (stratēģijas izstrāde kopā ar PBLA)
	2.aprīlis Kanāda, ASV	Pirmais LTF aktīvistu (LTF priekšsēdētājs publicists Dainis Īvāns, zinātnieki Elmārs Grēns , Pēteris Cimdiņš, Ilmārs Lazovskis, jurists Ilmārs Bišers, ekonomists Arnis Kalniņš, kolhoza priekšsēdētājs Jānis Lucāns, žurnālists Ojārs Rubenis u.c.) brauciens uz Kanādu un ASV. Sākas “Latvijas lielās koalīcijas” veidošanās. Nosaukuma autors Ojārs Celle, žurnālists, ar to apzīmēja Latvijas Tautas fronti Latvijā un ārzemēs.
	7.- 9.aprīlis Kanāda	Gananokves konference (jeb LTF darbinieku un atbalstītāju sanāksme). No Latvijas piedalās 23, no Z-Amerikas – 100 dalībnieku (Toronto, Čikāgas, Ņujorkas, Klivlendas, Otavas, Sanfrancisko, Kalamazū, Ziemeļkalifornijas, Sirakūzu un Filadelfijas LTF atbalsta grupas). Principiālā vienošanās par izglītības apmaiņas programmām ekonomikā, ekoloģijā, kultūrā.
	20.-24.aprīlis	Gananokves konferences turpinājums Ņujorkā, Kolumbijas universitātes Arhitektūras fakultātes zālē. Ārzemju atbalstītāju ziedojumu vākšanas kampaņas izvēršanās. Līdzās LTF atbalstu saņēma arī Vides aizsardzības klubs, Helsinki-86, Latvijas Nacionālās neatkarības kustība, luterāņu Atdzimšanas un atjaunošanās kustība u.c. sabiedriskās organizācijas, kam arī bija savi atbalstītāji.
		Kultūras, mākslas un zinātnes kontaktu paplašināšanās. Rakstnieku (M.Zālīte, M.Čaklais, A.Bels) tikšanās ar tautiešiem Amerikā. Ārzemju latviešu literātu un zinātnieku sarīkojumi Latvijā (Astrīda Ivaska, Ivars Ivasks, Vaira Vīķe-Freiberga, Imants Freibergs) Ņujorkas latviešu teātra un Čikāgas piecīšu viesizrādes Latvijā.Valda Kupra u.c. izstādes.
	Novembris Austrālija	Austrālijas LTF organizētā LTF pārstāvju D.Īvāna un E.Vēbera vizīte Austrālijā. Pieņemšana pie Austrālijas premjerministra B.Houka
	decembris	Pateicoties Baltijas deputātu aktivitātei, PSRS Tautas deputātu 2.kongress pasludina Ribentropa-Molotova paktu par spēkā neesošu kopš tā parakstīšanas brīža
1990.	Aprīlis	Šveicē, Raiņa un Aspazijas trimdas vietā Lugano, notiek radošās inteliģences seminārs (dalībnieku vidū A.Gorbunovs, J.Peters, M.Zālīte, E.Inkēns, S.Viese, Egils Levits, Juris Kaža, Imants Freibergs, Vaira Vīķe-Freiberga u.c.; organizatore Vita Matīsa)
	15.-19.maijs	seminārs Abrenē (Francijā): pirmā formālā LTF un PBLA pilnvaroto pārstāvju tikšanās. LTF (P.Laķis, A.Klotiņš, J.Freimanis, E.Berklavs, J.Vidiņš, J.Rozenvalds, V.Zeile, U.Bērziņš, K.Skujenieks u.c.) un PBLA (T.Bērziņš, O.Kalniņš, A.Laula, G.Meierovics, O.Pavlovskis, V.Pavlovskis, B.Pinne, J.Peniķis, J.Ritenis, L.Ruperte, G.Siliņš, E.Voitkuns) diskusijas par LTF nostāju Latvijas neatkarības jautājumā. Piedalījās arī Tautas augstskolas Abrene valdes locekļi.
	31.maijs	LTF valdes aicinājums (teksta autors Juris Rozenvalds) uz pilnīgu Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu
	23.augusts	“Baltijas ceļš” – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Tautas fronšu organizētā demonstrācija pret Ribentropa – Molotova paktu un tā sekām. “Atmodā” pārpublicēts jurista Egila Levita raksts “Latviešu tautas tiesības uz savu valsti kā minoritātei” (pirmpublicējums Kanādā 1985.g.).Viņa izstrādātā juridiskā koncepcija kļuva par pamatu 1918.g.18.novembra Latvijas Republikas atjaunošanai
	26.augusts	PSKP CK Politbiroja draudīgais paziņojums “Baltijas ceļa” sakarā
	Septembris-oktobris	Pirmā LTF valdes pārstāvju un PBLA vadības tikšanās Berlīnē, kas vēlāk kļuva regulāras
	7.-8.oktobris	notiek LTF 2.kongress, kas izvēlas kursu uz Latvijas kā neatkarīgas valsts izveidi
	11.novembris	Berlīnes mūra krišana, Austrumeiropas valstu atbrīvošanās, kam seko padomju karaspēka izvešana no Eiropas
	decembris	Pirmās Latvijas pārstāvniecības Zviedrijā un Kanādā (LTF pārstāvniecība un birojs Stokholmā, pārstāvniecība Toronto)
	15.februāris	LPSR Augstākās Padomes Deklarācija par Latvijas valstisko neatkarību – solis ceļā uz neatkarīgās Latvijas Republikas atjaunošanu
	18.marts	Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas, kurās atbalstu gūst LTF izvirzītie kandidāti; ievēlētie LTF valdes locekļi sāk strādāt kā deputāti. D.Īvāns kļūst par AP priekšsēdētāja pirmo vietnieku. Par LTF priekšsēdētāju kļūst ārsts Romualds Ražuks
	22.-24.marts	LTF atbalstīto deputātu iniciatīvas grupa (Rolands Rikards, Romans Apsītis, Vilnis Eglājs, Valdis Birkavs, Egils Levits) sāk gatavot Neatkarības deklarāciju. Tās turpmāko izstrādi pārņēma AP LTF frakcijas valsts tiesisko jautājumu darba grupa.
	30.aprīlī	PSRS robežsargi Rīgas lidostā apcietina darba grupas konsultantu Egilu Levitu, kas pēc Pilsoņu kongresa pieprasījuma tiek atbrīvots, bet izraidīts no PSRS.
	4.maijs Rīgā	Latvijā parlamentārā ceļā deklarē Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.
	Jūlijs Rīgā	20. vispārējie latviešu Dziesmu un 10. Deju svētki ar ārzemju latviešu piedalīšanos. Šķirto dzimtu atkalapvienošanās sākums
	Gada otrā puse	Straujš formālo un neformālo kontaktu pieaugums starp Latviju un ārvalstu latviešu organizācijām. Latviešu inteliģences pārstāvju tikšanās Latvijā un pasaulē. Trimdas kultūras tradīciju iepazīšana un pārņemšana (2x2, 3x3 nometnes), grāmatu un preses izdevumu sūtījumi uz Latviju. Latvijas profesionālās un amatieru mākslas pārstāvju koncertturnejas pasaules valstīs.
1991.	13. – 21.janvāris	OMON uzbrukumu upuri Rīgā. Barikāžu laiks Rīgā. Latvijas iedzīvotāju nevardarbīgā pretošanās deva pretsparu OMON un panāca, ka Vitebskas divīzija atteicās doties uz Rīgu
	Janvāris	Melburnā notiek LTF atbalsta grupas organizētais pikets. Rīgā bojā gājušā Andra Slapiņa piemiņas brīdī baznīcā Melburnā piedalās 1000 dalībnieku.
	Janvāris – augusts	Pasaules sabiedrības atbalsts Latvijai un Baltijai. Baltijas valstu neatkarības atbalsta mītiņi Stokholmā (ik nedēļu). LTF atbalsta grupu aktivitātes visās mītnes zemēs, veidojot sabiedrisko domu un šo zemju valdību pozīciju Baltijas jautājumā
	16.jūlijs Latvija	Vispasaules Latviešu zinātņu kongress Rīgā. LTF rīko tikšanos ar iebraukušajiem LTF ārvalstu grupu pārstāvjiem
	19. – 21. augusts Krievija	Neveiksmīgais VĀSK pučs Maskavā
	21. augusts	Latvijas Augstākā padome pieņem konstitucionālu aktu par Latvijas kā neatkarīgas valsts statusu, izbeidzot 1990.g. 4. maijā postulēto pārejas stāvokli
	6.septembris	PSRS Valsts Padome pieņem lēmumu par Baltijas valstu neatkarību

LATVIJAS TREŠĀS ATMODAS DALĪBNIEKI