Atmodas notikumi ārpus Latvijas. Īsa hronoloģija

1986.

jūnijs

Tilts Jūrmala (PSRS) – Čatakva (ASV). No ASV piedalās vēlākais vēstnieks PSRS Džeks Metloks, Suzanna Eizenhauere, delegācijā ir arī Ojārs Kalniņš. Pasaules sabiedrība atkārtoti uzzina, ka ASV joprojām neatzīst Latvijas okupāciju, ko 1940 veica Padomju savienība.

1987.

14.jūnijs

Liepājas grupas “Helsinki 86” (Leonards Grantiņš u.c.) organizētā ziedu nolikšana Rīgā pie Brīvības pieminekļa 1941.gada Latvijas pilsoņu deportācijas upuru piemiņai; sadursme ar miliciju

1988.

23.marts
Rīga

Rakstnieku savienība izveido Staļinisma ļaundarību apzināšanas komisiju. Priekšsēdētājs J.Stradiņš, vietnieki A.Dripe, A.Līce

1.-2.jūnijs
Rīga

Rakstnieku savienības plēnums (saukts arī par Radošo savienību plēnumu).  M.Vulfsons Latvijā pirmo reizi atklātībā paziņo faktu par Rībentropa – Molotova vienošanos 1939.gada 23.augustā un tai sekojušo Baltijas valstu okupāciju 1940.gadā.

Jūlijs
Toronto

Toronto latviešu prganizācija LATS ( Latvian Art Trust Society; valde - Aija Abena, Līga Gaide, Voldemārs Gulēns, Alfons Kalns un Valdis Liepiņš) izdod brošūru ar Latvijas Rakstnieku savienības plēnuma referātu un runu tekstiem

7.-8.oktobris

Sabiedrības pārveidošanas procesu sākums Latvijā. Latvijas Tautas frontes (LTF) pirmajā (dibināšanās) kongresā piedalās Amerikas Balss korespondents Knuts Ozols; Zviedrijā Atis Lejiņš, Imants Gross, Kristīne Čakste ir nodibinājuši pirmo LTF atbalsta grupu ārzemēs.

Oktobris – novembris
Latvija

Pēc LTF pirmā kongresa LATS valdes pārstāvis Valdis Liepiņš ierodas Latvijā un tiekas ar LTF vadītājiem – Jāni Peteru un Daini Īvānu. V.Liepiņš – pirmais ārzemju latvietis, kas ievēlēts LTF domē (2.kongresā). Viņš un vēl daudzi citi (Brunis Rubess, Voldemārs Gulēns, Vita Matīsa, Ansis Reinhards, Andrejs Urdze) savās mītnes zemēs sāka organizēt latviešu sadarbību ar tautfrontiešiem Latvijā.

10. – 12. decembris
ASV

Amerikas Latviešu apvienības (ALA) ārkārtas kongress. Pēc “Dardedzes” (G. Liepiņš) mudinājuma kongresā piedalās LTF domniece Sandra Kalniete un LTV programmas “Labvakar” pārstāvis Edvīns Inkēns. Kongresa rezolūcija atbalsta brīvības centienus dzimtenē. Sākas LTF sadarbība ar Uldi Gravu, Ojāru Kalniņu, Uldi Klausu, Valdi Pavlovski, Oļģertu Pavlovski, Ilgvaru Spilneru, Ģirtu Zeidenbergu.

27. decembris
Austrālija, Melburna

Austrālijas LTF Melburnas nodaļas dibināšanās (pirmā valde - Anita un Greims Andersoni, Juris un Selga Raņķi, Brigita un Elmārs Liepiņi; otrā - Valda Liepiņa, Māris Laķis, Dzintars Veide, Pēteris Saulītis, Anita Andersone)

1989.

Visu gadu
latviešu mītnes zemēs

LTF atbalsta grupu veidošanās (pirmās Zviedrijā, Austrālijā, ASV, Kanādā). Vēlāk tās izveidojās arī Vācijā, Šveicē, Izraēlā, Lielbritānijā, Francijā. Tās veica informācijas darbu, uzturēja komunikāciju starp LTF rietumos un Latvijā, vāca naudas līdzekļus, sagādāja datortehniku un transportlīdzekļus, kas palīdzēja izvērst LTF darbu Latvijā

Marts
Latvija

Radošo savienību padomes marta plēnums.
Piedalās latviešu rakstnieki Kārlis Zvejnieks (ASV), Juris Kronbergs (Zviedrija). Asa diskusija par Latvijas suvereno tiesību ievērošanu, pret latviešu pārvēršanu par minoritāti savā zemē

ASV un Kanādas “Daugavas Vanagu” atbalsts Latvijas Atmodai (stratēģijas izstrāde kopā ar PBLA)

2.aprīlis
Kanāda, ASV

Pirmais LTF aktīvistu (LTF priekšsēdētājs Dainis Īvāns, zinātnieki Elmārs Grēns, Pēteris Cimdiņš, Ilmārs Lazovskis, jurists Ilmārs Bišers, ekonomists Arnis Kalniņš, kolhoza priekšsēdētājs Jānis Lucāns, žurnālists Ojārs Rubenis u.c.) brauciens uz Kanādu un ASV. Sākas “Latvijas lielās koalīcijas” veidošanās. Nosaukuma autors Ojārs Celle, žurnālists, ar to apzīmēja Latvijas Tautas fronti Latvijā un ārzemēs.

7.- 9.aprīlis
Kanāda

Gananokves konference (jeb LTF darbinieku un atbalstītāju sanāksme). No Latvijas piedalās 23, no Z-Amerikas – 100 dalībnieki (Toronto, Čikāgas, Ņujorkas, Klivlendas, Otavas, Sanfrancisko, Kalamazū, Ziemeļkalifornijas, Sirakūzu un Filadelfijas LTF atbalsta grupas). Principiāla vienošanās par izglītības apmaiņas programmām ekonomikā, ekoloģijā, kultūrā.

20.-24.aprīlis

Gananokves konferences turpinājums Ņujorkā, Kolumbijas universitātes Arhitektūras fakultātes zālē. Ārzemju atbalstītāju ziedojumu vākšanas kampaņas izvēršanās. Līdzās LTF atbalstu saņēma arī Vides aizsardzības klubs, Helsinki-86, Latvijas Nacionālās neatkarības kustība, luterāņu Atdzimšanas un atjaunošanās kustība u.c. sabiedriskās organizācijas, kam arī bija savi atbalstītāji.

Kultūras, mākslas un zinātnes kontaktu paplašināšanās. Rakstnieku (M.Zālīte, M.Čaklais, A.Bels) tikšanās ar tautiešiem Amerikā. Ārzemju latviešu literātu un zinātnieku sarīkojumi Latvijā (Astrīda Ivaska, Ivars Ivasks, Vaira Vīķe-Freiberga, Imants Freibergs)
Ņujorkas latviešu teātra un Čikāgas piecīšu viesizrādes Latvijā.Valda Kupra u.c. izstādes.

Novembris
Austrālija

Austrālijas LTF organizētā LTF pārstāvju D.Īvāna un E.Vēbera vizīte Austrālijā. Pieņemšana pie Austrālijas premjerministra B.Houka

decembris

Pateicoties Baltijas deputātu aktivitātei, PSRS Tautas deputātu 2.kongress pasludina Ribentropa-Molotova paktu par spēkā neesošu kopš tā parakstīšanas brīža

1990.

Aprīlis

Šveicē, Raiņa un Aspazijas trimdas vietā Lugano, notiek radošās inteliģences seminārs (dalībnieku vidū A.Gorbunovs, J.Peters, M.Zālīte, E.Inkēns, S.Viese, Egils Levits, Juris Kaža, Imants Freibergs, Vaira Vīķe-Freiberga u.c.; organizatore Vita Matīsa)

15.-19.maijs

seminārs Abrenē (Francijā): pirmā formālā LTF un PBLA pilnvaroto pārstāvju tikšanās.
LTF (P.Laķis, A.Klotiņš, J.Freimanis, E.Berklavs, J.Vidiņš, J.Rozenvalds, V.Zeile, U.Bērziņš, K.Skujenieks u.c.) un PBLA (T.Bērziņš, O.Kalniņš, A.Laula, G.Meierovics, O.Pavlovskis, V.Pavlovskis, B.Pinne, J.Peniķis, J.Ritenis, L.Ruperte, G.Siliņš, E.Voitkuns) diskusijas par LTF nostāju Latvijas neatkarības jautājumā. Piedalījās arī Tautas augstskolas Abrene valdes locekļi.

31.maijs

LTF valdes aicinājums (teksta autors Juris Rozenvalds) uz pilnīgu Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu

23.augusts

“Baltijas ceļš” – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Tautas fronšu organizētā demonstrācija pret Ribentropa – Molotova paktu un tā sekām.
“Atmodā” pārpublicēts jurista Egila Levita raksts “Latviešu tautas tiesības uz savu valsti kā minoritātei” (pirmpublicējums Kanādā 1985.g.).Viņa izstrādātā juridiskā koncepcija kļuva par pamatu 1918.g.18.novembra Latvijas Republikas atjaunošanai

26.augusts

PSKP CK Politbiroja draudīgais paziņojums “Baltijas ceļa” sakarā

Septembris-oktobris

Pirmā LTF valdes pārstāvju un PBLA vadības tikšanās Berlīnē, kas vēlāk kļuva regulāras

7.-8.oktobris

notiek LTF 2.kongress, kas izvēlas kursu uz Latvijas kā neatkarīgas valsts izveidi

11.novembris

Berlīnes mūra krišana, Austrumeiropas valstu atbrīvošanās, kam seko padomju karaspēka izvešana no Eiropas

decembris

Pirmās Latvijas pārstāvniecības Zviedrijā un Kanādā (LTF pārstāvniecība un birojs Stokholmā, pārstāvniecība Toronto)

15.februāris

LPSR Augstākās Padomes Deklarācija par Latvijas valstisko neatkarību – solis ceļā uz neatkarīgās Latvijas Republikas atjaunošanu

18.marts

Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas, kurās atbalstu gūst LTF izvirzītie kandidāti; ievēlētie LTF valdes locekļi sāk strādāt kā deputāti. D.Īvāns kļūst par AP priekšsēdētāja pirmo vietnieku.
Par LTF priekšsēdētāju kļūst ārsts Romualds Ražuks

22.-24.marts

LTF atbalstīto deputātu iniciatīvas grupa (Rolands Rikards, Romans Apsītis, Vilnis Eglājs, Valdis Birkavs, Egils Levits) sāk gatavot Neatkarības deklarāciju. Tās turpmāko izstrādi pārņēma AP LTF frakcijas valsts tiesisko jautājumu darba grupa.

30.aprīlī

PSRS robežsargi Rīgas lidostā apcietina darba grupas konsultantu Egilu Levitu, kas pēc Pilsoņu kongresa pieprasījuma tiek atbrīvots, bet izraidīts no PSRS.

4.maijs
Rīgā

Latvijā parlamentārā ceļā deklarē Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

Jūlijs
Rīgā

20. vispārējie latviešu Dziesmu un 10. Deju svētki ar ārzemju latviešu piedalīšanos. Šķirto dzimtu atkalapvienošanās sākums

Gada otrā puse

Straujš formālo un neformālo kontaktu pieaugums starp Latviju un ārvalstu latviešu organizācijām. Latviešu inteliģences pārstāvju tikšanās Latvijā un pasaulē. Trimdas kultūras tradīciju iepazīšana un pārņemšana (2x2, 3x3 nometnes), grāmatu un preses izdevumu sūtījumi uz Latviju. Latvijas profesionālās un amatieru mākslas pārstāvju koncertturnejas pasaules valstīs.

1991.

13. – 21.janvāris

OMON uzbrukumu upuri Rīgā. Barikāžu laiks Rīgā. Latvijas iedzīvotāju nevardarbīgā pretošanās deva pretsparu OMON un panāca, ka Vitebskas divīzija atteicās doties uz Rīgu

Janvāris

Melburnā notiek LTF atbalsta grupas organizētais pikets. Rīgā bojā gājušā Andra Slapiņa piemiņas brīdī baznīcā Melburnā piedalās 1000 dalībnieku.

Janvāris – augusts

Pasaules sabiedrības atbalsts Latvijai un Baltijai. Baltijas valstu neatkarības atbalsta mītiņi Stokholmā (ik nedēļu). LTF atbalsta grupu aktivitātes visās mītnes zemēs, veidojot sabiedrisko domu un šo zemju valdību pozīciju Baltijas jautājumā

16.jūlijs
Latvija

Vispasaules Latviešu zinātņu kongress Rīgā.
LTF rīko tikšanos ar iebraukušajiem LTF ārvalstu grupu pārstāvjiem

19. – 21. augusts
Krievija

Neveiksmīgais VĀSK pučs Maskavā

21. augusts

Latvijas Augstākā padome pieņem konstitucionālu aktu par Latvijas kā neatkarīgas valsts statusu, izbeidzot 1990.g. 4. maijā postulēto pārejas stāvokli

6.septembris

PSRS Valsts Padome pieņem lēmumu par Baltijas valstu neatkarību