Zviedrija

LIENE LIEPIŅA

Sabiedriska un politiska darbiniece, 8.Saeimas deputāte,
Francijas ordeņa kavaliere.

Liene Liepiņa dzimusi Bonnā (Vācijā), 1957. gadā. Mācījusies Minsteres latviešu ģimnāzijā (1965. – 1976.) ar 2 gadu pārtraukumu. 1978. gadā devusies uz dzīvi pie vīra Zviedrijā un tur apguvusi medmāsas izglītību aprūpes augstskolā.
Latvijas Trešās atmodas laikā Liene Liepiņa dzīvoja 500 km attālumā no Stokholmas un pati nevarēja piedalīties Stokholmas pirmdienas demonstrācijās par Baltijas neatkarību un brīvību, taču viņas ģimene aktīvi sekoja līdz notikumiem Latvijā, klausījās radio, skatījās TV. Lienei Liepiņai arvien ir bijušas patriotiskas jūtas pret Latviju. Arī saviem bērniem viņa stāstīja par Latviju, mācīja Latvijas vēsturi, veidoja izpratni par politisko situāciju Latvijā, deva latviešu vārdus.

VALENTINE LASMANE

Literatūrkritiķe, bibliogrāfe, mācību grāmatu autore
Latviešu Centrālās Padomes (LCP) aktīviste
Triju zvaigžņu ordeņa kavaliere (2001.)

Valentine Lasmane (dz.Jaunzeme) piedzima 1916.g. 16.maijā Ukrainā, kur tēvs Kārlis Jaunzems strādāja pēc Tērbatas mērnieku skolas beigšanas. Māte ukrainiete Ludmila Gulakova studēja medicīnu. Kopā ar vecākiem Latvijā atbrauca 1921.gadā. Rīgā mācījās 40.pamatskolā. 1930.-1934.g. mācījās 2.pilsētas ģimnāzijā meiteņu klasē kopā ar 35 dažādu tautību meitenēm. Skolā Valentinei patika, viņa rakstīja skolas žurnālam “Urdziņa”, ko vadīja klases biedrene Velta Rūķis (vēlāk profesore V.Rūķe – Draviņa), piedalījās tūristu pulciņā un diskusiju vakaros.

JURIS KAŽA

žurnālists, strādājis preses izdevumos, TV un radio ASV,
Vācijā, Zviedrijā un Latvijā; piedalījies cilvēktiesību aizstāvības akcijās. 20.gs.90.gados rakstījis dažādiem laikrakstiem angļu valodā par Atmodas norisi Latvijā.

Juris Kaža dzimis Vācijā, pēckara bēgļu nometnē pie Detmoldas, 1949. gada 7. oktobrī. Viņa tēvs Jānis Arnolds Kaža, tobrīd matemātikas skolotājs latviešu bēgļu ģimnāzijā, māte Austra Kaža, dzimusi Zeidaka (viņas vectēvs bijušais Rīgas dārzu direktors Andrejs Zeidaks), arī skolotāja, pēc izglītības vēsturniece. Abi vecāki vēl dzīvi, dzīvo ASV Ņūtonā (Newton), Masačusetas štatā, netālu no Bostonas, kur 1959. gadā viņi nopirka māju. (Uz turieni pārcēlās kopā ar Jura vecvecākiem. Skaisto mājas dārzu ierīkoja A. Zeidaks. A. Zeidaks miris ASV 1964. gadā, bet viņa dzīvesbiedre Marija - 1977. gadā.)

ANDREJS EGLĪTIS

Dzejnieks. 19. latviešu divīzijas kara korespondents,
nogājis kara ceļu no Cesvaines līdz Liepājai.
Latviešu Nacionālā fonda dibinātājs un ģenerālsekretārs.
Trimdā aktīvi cīnījies par Latvijas valsts atjaunošanu.
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks.


No vienas domas celties var jauna pasaule,
Un mirklis atnes jēgu, kas lielā mūžība.
/A.Eglītis/


Andrejs Eglītis dzimis 1912. gada 21. oktobrī Vidzemes novada Ļaudonas pagasta “Siliešos”, kalpu ģimenē. Vismīļākais cilvēks dzejniekam ir māte – Emīlija Eglīte. Viņa bija kalpa sieva, kas pēc vīra nāves izaudzinājusi divus dēlus – Andreju un divus gadus vecāko Jāni. Viņa, būdama dziļi reliģioza, ieaudzina dēlos uzskatu, ka Dievs ir visā, kas patiess skaists un ētiski pilnvērtīgs; Dievs valda dabā un cilvēkos, šajā saulē un aizsaulē.

Pieteikties @feed-virsraksts