Latvijas patriote, kas mūžu pavadījusi Vācijā; par sabiedrisko darbību apbalvota ar Daugavas Vanagu zelta nozīmi
Valija Bērziņš (dzim.Osītis) ir dzimusi Ikšķiles pagasta „Celmiņos”, 1916.gada 9.jūnijā. Bērnību Valija pavadīja Latvijas valsts uzplaukšanas laikā lauku saimniecībā „Vecbrektes”, ko vecāki bija iegādājušies ar valdības atbalstu. Ejot ganu gaitās mazās Juglas krastos Valijai vienmēr līdzi bija grāmata, jo meitenei patika lasīt. Valijas vecāki agri aizgāja viņsaulē, saimniecību atstājot vecākā brāļa pārziņa, savukārt Valijai mantojumā vecāki piešķīra iespēju iegūt izglītību. Pēc ganu gaitām un pamatskolas beigšanas viņa iestājās Malnavas lauksaimniecības vidusskolā, ko pabeidza 1935.gadā ar tiesībām iestāties universitātē. Divus gadus viņa papildināja zināšanas par lopkopības instruktori vai ikdienas valodā to sauca par „piena pārraudzi”. Valijas sapnis bija apmeklēt Kaucmindes mājturības semināru.
1937.gadā Valija nodibināja ģimeni apprecoties ar diplomētu inženieri - mežkopi Pēteri Bērziņu. Dažus gadus jaunā ģimene dzīvoja Mālpilī. Tad vīru Pēteri Bērziņu iecēla par virsmežzini Balvos un ģimene pārcēlās dzīvot uz tālo Ziemeļlatgales pilsētu. Ģimenē auga trīs dēli, vecākais Uģis dzimis, 1939.gadā, Mārtiņš dzimis 1942. gadā un jaunākais dēls Andris, dzimis 1944.gadā.
1941.gadā pēc padomju okupācijas Valijas abi brāļi ar ģimenēm tika arestēti un aizvesti uz Sibīriju. Lai no šāda likteņa izvairītos, visa Bērziņu ģimene vācu okupācijas laikā 1944.gada vasarā kopā ar vīra vecākiem, devās bēgļu gaitās. No Ventspils ostas ar kuģi, ar kuru pārveda ievainotos vācu karavīrus, viņi atstāja Latviju, līdzi paņemot vien dažas fotogrāfijas un vīra Universitātes diplomu.