Vācija

VALIJA BĒRZIŅŠ

Latvijas patriote, kas mūžu pavadījusi Vācijā; par sabiedrisko darbību apbalvota ar Daugavas Vanagu zelta nozīmi

Valija Bērziņš (dzim.Osītis) ir dzimusi Ikšķiles pagasta „Celmiņos”, 1916.gada 9.jūnijā. Bērnību Valija pavadīja Latvijas valsts uzplaukšanas laikā lauku saimniecībā „Vecbrektes”, ko vecāki bija iegādājušies ar valdības atbalstu. Ejot ganu gaitās mazās Juglas krastos Valijai vienmēr līdzi bija grāmata, jo meitenei patika lasīt. Valijas vecāki agri aizgāja viņsaulē, saimniecību atstājot vecākā brāļa pārziņa, savukārt   Valijai mantojumā vecāki piešķīra iespēju iegūt izglītību. Pēc ganu gaitām un pamatskolas beigšanas viņa iestājās Malnavas lauksaimniecības vidusskolā, ko pabeidza 1935.gadā ar tiesībām iestāties universitātē. Divus gadus viņa papildināja zināšanas par lopkopības instruktori vai ikdienas valodā to sauca par „piena pārraudzi”. Valijas sapnis bija apmeklēt Kaucmindes mājturības semināru.

1937.gadā Valija nodibināja ģimeni apprecoties ar diplomētu inženieri - mežkopi Pēteri Bērziņu. Dažus gadus jaunā ģimene dzīvoja Mālpilī. Tad vīru Pēteri Bērziņu iecēla par virsmežzini Balvos un ģimene pārcēlās dzīvot uz tālo Ziemeļlatgales pilsētu. Ģimenē auga trīs dēli, vecākais Uģis dzimis, 1939.gadā, Mārtiņš dzimis 1942. gadā un jaunākais dēls Andris, dzimis 1944.gadā.

1941.gadā pēc padomju okupācijas Valijas abi brāļi ar ģimenēm tika arestēti un aizvesti uz Sibīriju. Lai no šāda likteņa izvairītos, visa Bērziņu ģimene vācu okupācijas laikā 1944.gada vasarā kopā ar vīra vecākiem, devās bēgļu gaitās. No Ventspils ostas ar kuģi, ar kuru pārveda ievainotos vācu karavīrus, viņi atstāja Latviju, līdzi paņemot vien dažas fotogrāfijas un vīra Universitātes diplomu.

LIENE LIEPIŅA

Sabiedriska un politiska darbiniece, 8.Saeimas deputāte,
Francijas ordeņa kavaliere.

Liene Liepiņa dzimusi Bonnā (Vācijā), 1957. gadā. Mācījusies Minsteres latviešu ģimnāzijā (1965. – 1976.) ar 2 gadu pārtraukumu. 1978. gadā devusies uz dzīvi pie vīra Zviedrijā un tur apguvusi medmāsas izglītību aprūpes augstskolā.
Latvijas Trešās atmodas laikā Liene Liepiņa dzīvoja 500 km attālumā no Stokholmas un pati nevarēja piedalīties Stokholmas pirmdienas demonstrācijās par Baltijas neatkarību un brīvību, taču viņas ģimene aktīvi sekoja līdz notikumiem Latvijā, klausījās radio, skatījās TV. Lienei Liepiņai arvien ir bijušas patriotiskas jūtas pret Latviju. Arī saviem bērniem viņa stāstīja par Latviju, mācīja Latvijas vēsturi, veidoja izpratni par politisko situāciju Latvijā, deva latviešu vārdus.

VALENTINE LASMANE

Literatūrkritiķe, bibliogrāfe, mācību grāmatu autore
Latviešu Centrālās Padomes (LCP) aktīviste
Triju zvaigžņu ordeņa kavaliere (2001.)

Valentine Lasmane (dz.Jaunzeme) piedzima 1916.g. 16.maijā Ukrainā, kur tēvs Kārlis Jaunzems strādāja pēc Tērbatas mērnieku skolas beigšanas. Māte ukrainiete Ludmila Gulakova studēja medicīnu. Kopā ar vecākiem Latvijā atbrauca 1921.gadā. Rīgā mācījās 40.pamatskolā. 1930.-1934.g. mācījās 2.pilsētas ģimnāzijā meiteņu klasē kopā ar 35 dažādu tautību meitenēm. Skolā Valentinei patika, viņa rakstīja skolas žurnālam “Urdziņa”, ko vadīja klases biedrene Velta Rūķis (vēlāk profesore V.Rūķe – Draviņa), piedalījās tūristu pulciņā un diskusiju vakaros.

JĀNIS KUKAINIS

Inženieris, strādājis aerodinamikas un autobūves jomā ASV un Eiropā,
latviešu sabiedrisks darbinieks, sekmējis neatkarības atjaunošanu.
Pasaules Brīvo latviešu apvienības  (PBLA) priekšsēdis kopš 2002.
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni

Esmu dzimis 1943.gada 12. jūnijā Rīgā, Latvijā, vecākais no trim bērniem
(brālis Valdis dzimis 1945.gadā, māsa Velta, dzimusi1949.gadā). Tēvs Roberts—tautsaimnieks, Latvijas Universitātes angļu valodas lektors un II Rīgas pilsētas ģimnāzijas skolotājs; māte Irēne, dzim. Pēterjānis—tautsaimniece, Rīgas pilsētas valdes ierēdne.
Otrā  pasaules kaŗa laikā, kopā ar māti, atstāju Latviju 1944.gada oktobrī.

PAULIS KĻAVIŅŠ

teologs, radio darbinieks, politiķis, cilvēktiesību
aizstāvis. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1995)

Dzimis 1928. gada 1. martā, Rugāju pagasta Dreimanovā, jaunākais no trīs dēliem lauksaimnieka Jāņa un Īdas Kļaviņas (dz. Liepiņas) ģimenē. 1942. gadā pabeidz Rugāju 6-kl. pamatskolu, rudenī sāk mācīties Balvu valsts ģimnāzijā. 2. Pasaules kara notikumi 1944. gadā skolas gaitas pārtrauc.
1944. gadā nonāk vācu Gaisa spēku palīgdienestā Vācijā, 1945. gada aprīlī – ASV armijas kara gūstekņu nometnē Francijā. Tā paša gada rudenī tiek atbrīvots un dodas uz Vāciju. 1949. gadā pabeidz Libekas Latviešu ģimnāziju, Bonnas universitātē sāk studēt teoloģiju un psiholoģiju – to uzskata par nekad nebeidzamu mācīšanās pienākumu. Ir Baltiešu Kristīgo studentu apvienības biedrs, vairākus gadus tās ģenerālsekretārs. 1972. gadā Internacionālā Bēgļu misija Briseles Evaņģeliskajā slāvu draudzē ordinē viņu par mācītāju.

JĀNIS VILIBERTS KĻAVIŅŠ

ārsts patologs, medicīnas un dabaszinātņu doktors,
emeritēts profesors (ASV), Latvijas ZA ārzemju loceklis (1990);
vokālists, sabiedrisks darbinieks.
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (2001)

Jānis Viliberts Kļaviņš dzimis Rugāju pagastā “Dreimanovā”
1921. gada 6. maijā Jāņa un Idas Kļaviņas (dz. Liepiņas) ģimenē. Beidzis Rugāju 6-kl. pamatskolu (1934). Mācības turpinājis Balvu ģimnāzijā, to absolvējis 1939. gadā. Pirms Otrā pasaules kara (1941) iestājies Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē.
1944. gada rudenī kā bēglis ar kuģi nokļuvis Vācijā, kur Ķīles universitātē vēlējās turpināt medicīnas studijas. Pēckara gados Vācijā tādus bēgļus kā viņš universitātē neuzņēma. Jānis Kļaviņš iestājās Libekas konservatorijā (vēlāk pārdēvēta par mūzikas akadēmiju), saņēma stipendiju un 1959. gadā to absolvēja kā vokālists. Kad bija iespēja iestāties Ķīles universitātē, Jānis V. Kļaviņš to nekavējoties izdarīja. Tā kā mūziku atstāt negribējās, viņš vairākus gadus paralēli studēja Libekā un Ķīlē. Ķīles universitāti absolvējis 1948. gadā ar uzslavu, 1959. gadā tur ieguvis medicīnas doktora grādu.

OJĀRS ĒRIKS KALNIŅŠ

Publicists, sabiedrisko attiecību speciālists ASV un Latvijā;
sabiedrisks darbinieks, aktīvi piedalījies Latvijas Republikas atjaunošanā;
LR diplomātiskais darbinieks, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni

Dzimis 1949.g. 22.oktobrī latviešu bēgļu nometnē Minhenē, Vācijā. Vecāki: tēvs - Eižens Kalniņš, mūziķis no Rīgas (miris 1968.g. Čikāgā); māte - Matilde Marija Silkalns, no Majoriem (mirusi 1975.g. Čikāgā). 1951.g. kopā ar vecākiem iebrauca ASV; līdz 1984.g. dzīvoja Čikāgā. 1972.g. beidzis Rūzvelta universitāti Čikāgā ar bakalaura grādu filosofijā.

No 1974.g. līdz 1984.g. strādāja kā publicists un radošo darbu vadītājs vairākās sabiedrisko attiecību firmās. No 1981.g. – papildu darba pieredze ASV sabiedrisko attiecību jomā: redaktors laikraksta “Čikāgas Ziņas” ikmēneša izdevumam “Chicago Latvian Newsletter”. (Šī mācītāja V. Vārsberga dibinātā biļetena mērķis bija angļu valodā informēt ASV valdības locekļus, presi un tautu par Latvijas okupāciju, vēsturi un kultūru.) Vienlaicīgi O. Kalniņš bija politiskais padomnieks (preses pārstāvis, politisko manifestāciju organizētājs) Čikāgas Latviešu Organizāciju Apvienībā (ČLOA).

JURIS KAŽA

žurnālists, strādājis preses izdevumos, TV un radio ASV,
Vācijā, Zviedrijā un Latvijā; piedalījies cilvēktiesību aizstāvības akcijās. 20.gs.90.gados rakstījis dažādiem laikrakstiem angļu valodā par Atmodas norisi Latvijā.

Juris Kaža dzimis Vācijā, pēckara bēgļu nometnē pie Detmoldas, 1949. gada 7. oktobrī. Viņa tēvs Jānis Arnolds Kaža, tobrīd matemātikas skolotājs latviešu bēgļu ģimnāzijā, māte Austra Kaža, dzimusi Zeidaka (viņas vectēvs bijušais Rīgas dārzu direktors Andrejs Zeidaks), arī skolotāja, pēc izglītības vēsturniece. Abi vecāki vēl dzīvi, dzīvo ASV Ņūtonā (Newton), Masačusetas štatā, netālu no Bostonas, kur 1959. gadā viņi nopirka māju. (Uz turieni pārcēlās kopā ar Jura vecvecākiem. Skaisto mājas dārzu ierīkoja A. Zeidaks. A. Zeidaks miris ASV 1964. gadā, bet viņa dzīvesbiedre Marija - 1977. gadā.)

ĀRIJA KALPAKS-GRUNDMANE

Pulkveža Osvalda Kalpaka dzimtas pārstāve,
memoriālās piemiņas vietas izveidotāja,
tēvzemes mīlestības skolotāja

“…cik mīļi būs tavi stādītie bērzi un iekoptā sēta, tik mīļa būs tēvzeme - iemīlēta…”

Savas dzīves sūtību atklāj pati Ārija Kalpaks Grundmane, sacīdama:
“Dievs, tēvzeme un darbs man ir viss. Kad Latvijas brīvība pumpurojās, piedzimu kā vidējais bērns Kalpaku Almai un Kārlim Meirānu pagasta Liepsalās 1922. gada 25. oktobrī. Dzīve vecāku mājās deva latvisko dzīves ziņu un darba tikumu un no mazotnes iesēja dievbijību, gara stiprumu, tēvzemes mīlestību.” Ārija ir no pulkveža Oskara Kalpaka – pirmā latviešu nacionālā karaspēka virspavēlnieka – dzimtas:

ATIS HOMKA

Būvinženieris, latviešu sabiedriskais darbinieks Vācijā,
Latvijas Centrālās Padomes (Rietumos) ģenerālsekretārs,
Latvijas Armijas rezerves virsnieks kapteiņa pakāpē

Dzimis 1917.gada 2. februārī Daugavpils apriņķa Asūnes pagastā kā piektais bērns Annas un Pētera Homku ģimenē. Savu bērnību viņš pavadīja lauku sētā kopā ar saviem brāļiem un māsām. Skolas gaitas A.Homka sācis Asūnes pagasta skolā, kura atradās 5 km attālumā no mājām. Ar otro mācību gadu pārgāja uz Daugavpili un mācījās Valsts Skolotāju institūta pamatskolā. Dzīvoja pie mātes māsas ārstes Jadvigas Pavlovskas, kura pārņēma viņa audzināšanu un izglītošanu.

Lapas

Pieteikties @feed-virsraksts