pētniecība

IVARS KALVIŅŠ

profesors, LZA akadēmiķis, LZA Organiskās sintēzes   institūta direktors. Trešās atmodas dalībnieks, apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni un Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi

Ivars Kalviņš. 21.gadsimts. Svētku brīdī ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu

Pusi 20.gadsimta Latvija atradās aiz PSRS dzelzs priekškara. Dažam labam padomju laikā dzimušajam pat mazbērni paspēja ieraudzīt komunistiskās valsts sarkanās saules norietu. Tāpat kā tagad jaunatne nezina, kas īsti bija PSRS, tāpat toreiz jaunatnei varēja būt visai nabadzīgas zināšanas par Latvijas neatkarības laiku no 1918.gada līdz 1940.gadam. Viens no nedaudzajiem patiesās informācijas nesējiem bija vecāki, tomēr arī viņi riskēja,  jo padomju iestādes vajāja katru, kas pieminēja  neatkarīgo Latviju. Taču jau 20.gadsimta nogalē Latvija savu neatkarību bija atguvusi. To vidū, kas iestājās par Latvijas valstisko neatkarību, bija arī Ivars Kalviņš.

 Ivars Kalviņš (dzimis 1947.gadā) -  tagadējās Latvijas pētniecības lielākā centra – Organiskās sintēzes institūta direktors. Pētnieks, ķīmijas zinātņu doktors, profesors, vairāk kā 600 publikāciju autors (ieskaitot 486 patentus un autorapliecības). Viņa paša sintezēts ir arī pasaulē pazīstamais preparāts „Mildronāts”, kuru Latvijā ražo A/S Grindeks. (2007. gadā tas „Mildronāts” pārdots par vairāk nekā 30 miljoniem ASV dolāru.)

AINA BLINKENA

Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle (akadēmiķe), profesore. Dr. habil. philol. grāds. Pazīstama kā latviešu valodas kopēja un terminoloģe.

Triju Zvaigžņu Ordeņa virsniece (2000).

Vairāk nekā 700 zinātnisku un populārzinātnisku publikāciju  par gramatiku, latviešu literārās valodas vēsturi, normalizāciju, terminoloģiju un sociolingvistiku.

Dzimusi 1929.gada 5.septembrī Limbažos skolotājas Lilijas Andersones un lauksaimnieka Jāņa Andersona ģimenē. Ainai ir arī māsa Vija Markova. Abas ar māsu uzaugušas turīgās lauku mājās Limbažu novadā.

Valodniece Aina Blinkena, stāstot par savu bērnību un dzimtajām mājām laukos, atceras tās ar lielu gaišumu un patiesu sirds siltumu.

Dzīve laukos pie dabas mazajai Ainai ļoti patika, jo tur putni čivina jau no agra rīta, un gailis dzied, rīta dziesmu vēstīdams, un spoža vasaras saule apspīdētā ezerā rotājas ar baltiem mākoņiem, liekot sapņot un aizmirsties no ikdienas.  Sapņot Aina  varēja tikai atelpas brīžos, jo dzīve uzlika savus pienākumus  -  bija čakli jāstrādā, jāpalīdz mammai un tētim: ganu gaitas, dārza darbi un lauku dzīves ikdienas pienākumi bija neizbēgama ikdienas sastāvdaļa, lai lauku mājas neizplēnētu kā sapnis vasaras naktī. 


Aina mājas dārzā
1935.gadā

JĀNIS VILIBERTS KĻAVIŅŠ

ārsts patologs, medicīnas un dabaszinātņu doktors,
emeritēts profesors (ASV), Latvijas ZA ārzemju loceklis (1990);
vokālists, sabiedrisks darbinieks.
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (2001)

Jānis Viliberts Kļaviņš dzimis Rugāju pagastā “Dreimanovā”
1921. gada 6. maijā Jāņa un Idas Kļaviņas (dz. Liepiņas) ģimenē. Beidzis Rugāju 6-kl. pamatskolu (1934). Mācības turpinājis Balvu ģimnāzijā, to absolvējis 1939. gadā. Pirms Otrā pasaules kara (1941) iestājies Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē.
1944. gada rudenī kā bēglis ar kuģi nokļuvis Vācijā, kur Ķīles universitātē vēlējās turpināt medicīnas studijas. Pēckara gados Vācijā tādus bēgļus kā viņš universitātē neuzņēma. Jānis Kļaviņš iestājās Libekas konservatorijā (vēlāk pārdēvēta par mūzikas akadēmiju), saņēma stipendiju un 1959. gadā to absolvēja kā vokālists. Kad bija iespēja iestāties Ķīles universitātē, Jānis V. Kļaviņš to nekavējoties izdarīja. Tā kā mūziku atstāt negribējās, viņš vairākus gadus paralēli studēja Libekā un Ķīlē. Ķīles universitāti absolvējis 1948. gadā ar uzslavu, 1959. gadā tur ieguvis medicīnas doktora grādu.

AUGUSTĪNS un VALIJA ZAKSI

 

 pētniecības un izglītības darbinieki Kanādā,
latviešu sabiedriskie darbinieki,
izglītības un mākslas atbalstītāji

Augustīns Zakss (1930. gada 5.augusts Latvijā – 2005.gada 8.augusts Kanādā). Profesors Raiersona Universitātē, Latviešu katoļu studentu un akadēmiķu apvienības (LKSAA) “Dzintars”saimes loceklis.
Dzimis  Ludzas rajonā Pasienē. Dzīvoja un pamatskolu apmeklēja Ludzā (pabeidza 1944. gadā). Padomju armijai ienākot Latvijā, Augustīns kopā ar ģimeni devās bēgļu gaitās. Viņš nokļuva Vācijā, kur absolvēja ģimnāziju. Vēlāk izceļoja uz Angliju. 1957. gadā saņēma Anglijas pavalstniecību. 1959.gadā ar izcilību beidza prestižo Londonas Universitātes Ekonomikas fakultāti, iegūstot bakalaura grādu. Strādāja Anglijā privātā zēnu skolā. Vēlāk pārcēlās uz dzīvi Toronto (Kanādā). Toronto Universitātē Augustīns ieguva maģistra grādu un kļuva par mācību spēku Raiersona Politehniskajā Institūtā. Laika gaitā zināšanas ekonomikā A. Zakss papildināja Londonas Universitātē.

Pieteikties @feed-virsraksts