OTRAIS PASAULES KARŠ

LAIMONIS VĒJONIS

Pievienoja admin Sv, 04/22/2012 - 14:34

Mehāniķis, strādājis Jelgavas Mašīnbūves rūpnīcā; piedalījies Atmodas notikumos un barikāžu aizstāvēšanā

Laimonis Vējonis dzimis 1940. gada 24. novembrī Jelgavā. Kā viņš pats saka: ”Es nāku no Vējoņu dzimtas, no bagātas ģimenes”. Laimoņa vectēvs Pēteris Vējonis bija otrais bagātākais cilvēks Ozolnieku pagastā. Viņa īpašumā bija trīs mājas, 31 ha zemes (18 ha aramzeme, 13 ha pļavas), 2 kokzāģētavas, 2 kuļmašīnas. Viņa vectēvs audzēja labību, pēc tam to kūla. Pašu ceptā maizīte vienmēr rotāja pusdienu galdu. Pēc Laimoņa teiktā, par siltu ēdienu un pajumti virs galvas neviens sūdzēties nevarēja.

Laimoņa tēvs bija Jānis Vējonis (1920-1949), strādājis savam tēvam Pēterim Vējonim par palīgu. Viņš pabeidza Jelgavas amatniecības skolu (tagadējo Jelgavas Amatniecības vidusskolu), kā arī pabeidza kokzāģētavas kursus Jelgavā. Sākoties  Otrajam pasaules karam, Laimoņa tēvs tika mobilizēts vācu armijā. Viņu nosūtīja uz Leņingradas fronti, kur viņš saslima ar tuberkulozi. Vēlāk viņu nosūtīja uz Vāciju ārstēties, kur 1949. gadā viņš nomira.

Laimoņa māte bija Milda Vējone (1909-2007), pārtikusi saimnieka meita. Laimoņa māte nodzīvoja ilgu mūžu, neskatoties uz to, ka bija piedzīvojusi gan pirmo, gan otro pasaules karu. Viņa pabeidza Jelgavas 2. Valsts ģimnāziju (tagadējo Jelgavas Valsts ģimnāziju). Vēlāk pabeidza arī Kaucmindes mājturības skolu un ieguva izglītību kā diplomēts kulinārs un pavārs. No 1949. gada līdz pensijas vecumam strādājusi par grāmatvedi kolhozā ”Leons Paegle”. Vēlāk arī uzraudzījusi klētis, kurās tika uzglabāta labība, kartupeļi, cukurbietes. Savu mūža nogali pavadīja Valgundes novadā, Vītoliņos.

ALEKSANDRS BALODIS

Pievienoja admin Pr, 01/09/2012 - 12:00

 zemnieka dēls, LR armijas karavīrs,
Otrā pasaules kara dalībnieks

Aleksandrs Balodis  (1918.-2004.)  (ģimenē saukts par Leksi) dzimis plašajos Zemgales līdzenumos Zaļenieku pagastā, Jelgavas novada Abgunstē. Dzimis un audzis vecvecāku Kristapa un Grietas Zilbertu mājā „Šivikas”. Viņa atmiņu tēlojumā ir teikts:„Šivikas iepirktas no Zaļās muižas grāfa Mēdema. Pāri Šiviku laukiem taisni no Zaļeniekiem uz Abgunsti gājusi telefona līnija ar 12 stabiem, kur par katru stabu maksājis 12 vezumus 1.šķiras žagarus.” Viņa  māte bija vectēva Kristapa - saimnieka meita Anna, bet tēvs (vārdabrālis) Aleksandrs Balodis, vienkāršs lauku puisis.

Ģimenē viņi bijuši četri dēli, vecākais – Kristaps (1914.g. 14.okt.), Ziedonis (1916.g. 11.apr.), Aleksandrs (1918.g. 23.aug.) un Vaironis (1924.g. 19.marts).  Kristaps Balodis 1944. gadā ar mazu zīdaini uz rokām emigrēja uz Vāciju, vēlāk uz Kanādu, kur tagad ir divi viņa dēli. Vaironis Balodis krita karā 1944.g. 20.februārī Volhovas purvos, netālu no Ļeņingradas, uzsprāgstot artilērijas lādiņam. Par Ziedoni nekas traģisks netiek rakstīts, viņš apprecējis ārsti Veltu un dzīvojuši, strādājuši Rīgā.

Pašam Leksim bija bagātīgs mūžs, viņš 1943.g. 14. martā apprecējās ar kaimiņmeiteni Ernu Graufeldi un viņa dāvāja viņam astoņus bērnus – 5 meitas un 3 dēlus. Viņu saticīgā laulība piedzīvoja dimanta kāzas un daudzus mazbērniņus, kā arī mazmazbērniņus. Leksis bija gaišs cilvēka, dievbijīgs, ilgus gadus strādājis par pērminderu (mācītāja labo roku) arī savās atmiņās viņš bieži piemin pateicību Dievam, ka mūžam būs viņa parādnieks.  

STAŅISLAVS VELIKS

Pievienoja admin Sv, 11/27/2011 - 15:05

Otrā pasaules kara notikumu liecinieks; Atmodas dalībnieks, LTF Daugavpils nodaļas loceklis,  barikāžu dalībnieks Rīgā; apbalvots ar 1991. gada barikāžu piemiņas zīmi;

S. Veliks barikāžu atceres pasākumā Daugavpils novadpētniecības muzejā 2006. gada janvārī. (Foto no Daugavpils novadpētniecības muzeja fondiem.)

Staņislavs Veliks ir dzimis „tajā desmitgadē, kad Latvija sāka atdzīvoties,” - 1928. gadā 11. oktobrī Daugavpils apriņķa Līksnas pagasta Vaboles sādžā. Viņš stāsta: „Mani vecāki dzīvoja uz laukiem, bija jau iedalīta sava saimniecība. (Latvijas brīvvalsts sāka zemi dot, lozējot  loterijā, - tēvs vinnēja 12 hektārus zemes. Zeme gan nebija laba -  krūmāji, mežāji Dzīve nebija viegla, vajadzēja pielikt daudz pūliņu, lai attīrītu laukus. Kultivēja zemi dārzam un būvēja māju. 1932. gada lielā vētra norāva mājai jumtu un nometa to pagalmā...”

Nākamā bērnības atmiņu aina saistās ar skolas gadiem. Raugoties 1938. gada fotogrāfijā, Staņislavs stāsta: „O, kur klase bija! Divās klasēs bija pāri 80 skolēnu, katrā klasē pa 40!” 1939./ 1940. gadā Staņislavs mācījās Daugavpilī, vecpilsētā, dzīvoja Raipoles ielā pie vectēva (mātes tēva), cara Krievijas armijas karavīra, japāņu kara dalībnieka, Svētā Jura ordeņa kavaliera Ādama Rampāna: „Vectēvs Latvijas laikā ļoti bija cienīts, pie 80 latiem saņēma pensiju.

ALEKSIS ZISBERGS

Pievienoja admin Se, 11/26/2011 - 19:26

Otrā pasaules kara dalībnieks, leģionā cīnījies par Latvijas valsts neatkarību,
Atmodas laikā aktīvi piedalījās Latvijas Nacionālajā Neatkarības  kustībā (LNNK)

Aleksis Zisbergs (1918.08.07. – 1996.11.16.) dzimis un uzaudzis Jūrmalā, Mellužos, zvejnieku ģimenē. Sākotnējo izglītību ieguvis Jūrmalā, pēc tam mācījies Rīgā. Pēc ģimnāzijas pabeigšanas viņš tika iesaukts obligātajā karadienestā Latvijas armijā. Kad 1940. gada 17. jūnijā Latvijas Republika tika okupēta, Latvijas armiju pārņēma Padomju Savienība. Karadienestā esošajiem puišiem tika nomainīti formastērpi. Bija jāsāk nēsāt cepure ar zvaigzni, kurā attēlots sirpis un āmurs. Par laimi, obligātais karadienests drīz beidzās, un A. Zisbergam ar komandiera palīdzību izdevās no tālākas dienēšanas izvairīties.

1943.  gadā  A. Zisbergs labprātīgi iestājās vācu armijas latviešu leģionā, kur darbojās kā radists, tika ievainots, nokļuva Vācijā. Pēc kara viņš atgriezās mājās Mellužos pie vecākiem. Taču dzīvot Aleksis tur nevarēja, jo kā leģionāru viņu meklēja  Valsts Drošības komiteja (VDK), nācās slapstīties. Viņš noīrēja istabu Rīgā un sāka strādāt rūpnīcā VEF. Pēc tam darbu mainīja un strādāja rūpnīcā Aldaris, kur viņš 1948. gadā tika arestēts un izsūtīts uz Vorkutu. (Viņa īrētā istaba tika izvandīta, grāmatas un citi materiāli izņemti un iznīcināti.) Astoņus gadus A. Zisbergs nostrādāja ogļu raktuvēs Vorkutā, smagajos darba apstākļos sabojāja veselību, taču spēja 1956. gadā atgriezties mājās.

OSKARS UN VARIS GRŪBES

Pievienoja importer Tr, 10/05/2011 - 17:17

 

tēvs un dēls - Latvijas patrioti, kam dārga valsts brīvība; ģimenes galva divreiz izsūtīts

Bija barga un auksta 1939.gada ziema. Valkas rajona Ērģemē Stūrīšu mājās podnieka Oskara Grūbes ģimenē piedzima trešais bērns. Viņam deva vārdu Varis par godu mātes Olgas jaunākajam brālim, kurš bija kritis Ziemassvētku kaujās Pirmajā pasaules karā. Abi vecākie bērni – Guntis un Baiba – ar satraukumu sagaidīja mazo puisēnu. Tēvs Oskars bija ļoti labs podnieks, kurš bija pieprasīts un izdaudzināts tuvākajā apkārtnē. Ziemas viņš vairāk pavadīja mājās, kur gatavoja krāsns podiņus, virpoja keramikas vāzes, podus, šķīvjus un dažādus citus izstrādājumus. Bet vasarās viņam bija daudz darba citās mājās. Olga audzināja bērnus un rūpējās par kārtību mājās. Abi vecāki ļoti aktīvi piedalījās sabiedriskajā dzīvē. Oskars brīvprātīgi kļuva par aizsargu.

Emma un Verners BERGFELDI

Pievienoja importer Tr, 10/05/2011 - 16:45

 

Otrā pasaules kara liecinieki; karš izpostīja viņu ģimeni

 

Emma Bergfelde (dzim.Vāciete) dzimusi 1914. gada 2. jūlijā toreizējā Limbažu pagastā. Tēvs Miķelis Vācietis bija Raiskuma lielkunga muižas galdnieks, vēlāk Limbažu pagasta muižas galdnieks. Māte Kristīne Zariņa – mājsaimniece. Deviņu bērnu ģimenē Emma ir visjaunākā. Brāļi Edgars, Oskars, Miķelis, Kārlis, Alfrēds, Vilhelms un māsas Hermīne, un Anna nu jau miruši. Emma apprecējās 1938. gadā ar galdnieku Verneru Bergfeldu. Viņiem ir divi bērni – dēls Agris un meita Rita (mirusi), divi mazbērni – Uģis un Agita, kā arī četri mazmazbērni.
Otrais pasaules karš neatgriezeniski izmainīja dzīvi ļoti daudziem cilvēkiem, arī Emmai un Verneram. 1941. gadā piedzima dēls Agris un 1944. gada janvārī piedzima viņas meita Rita.

ALEKSANDRS TRUŠELIS

Pievienoja importer Tr, 10/05/2011 - 14:55

Zemnieka dēls,
Otrā pasaules kara dalībnieks,
vairāk nekā 5 gadus pavadījis stingrā režīma nometnē pie polārā loka

1920.gada 30.septembrī Barkavas pagasta „Silavās” aizsākās Aleksandra Trušeļa mūžs. Viņš ir trešais bērns Alekša un Helēnas Trušeļu ģimenē. Zēnam ir divas vecākas māsas, Anna un Ella, bet 9 gadus vēlāk ģimenē ienāk arī pastarītis Vitālijs (viņš ar ģimeni tagad saimnieko vecāku īpašumā).
Aleksandrs Trušelis mācījies Barkavas pamatskolā, ieguvis 6 klašu izglītību. Skolas laikā puisis darbojies mazpulkos, līdz pat 1940.gadam bijis jaunsargs, nodarbojies ar sportu. Aleksandrs atceras, ka audzināšana gan ģimenē, gan skolā noritējusi nacionālpatriotiskā garā: katru rītu skolā dziedājuši Latvijas himnu, daudz ticis runāts un stāstīts par kaujām, kas ļāva izcīnīt Latvijas neatkarību.

BRUNO BROŅISLAVS LOGINS

Pievienoja importer Ot, 09/27/2011 - 15:35

trimdas latviešu sabiedrisks darbinieks (Daugavas Vanagi, Kanādas latviešu katoļu apvienība),
apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1997)

Apsudrabo devēja roku,
Lai mūsu sudraba birzī
Vienmēr ir vairāk koku,
Nekā vēlas tos nocirst.
/ Anda Līce /

Bruno Broņislavs Logins dzimis 1921. gada 18. martā Abrenes apriņķa Viļakas pagastā - Emeldorā. Bokovas pamatskolā viņš uzsāka savas skolas gaitas, pēc pamatskolas beigšanas 3 gadus strādāja tēva mājās, aktīvi piedaloties mazpulkā, kur izpelnījās Diženā nozīmi un vairākas goda balvas. Darbs lauksaimniecībā prasīja zināšanas, tāpēc iestājās Abrenes divgadīgajā lauksaimniecības skolā, ko beidza 1940. gada pavasarī. Bija lieli plāni un sapņi, bet kara vētra visu izjauca, pārvilka svītru Latgales dēla cerībām un sapņiem par dzimtās puses uzplaukumu.

ARISTIDS LAMBERGS

Pievienoja importer Ot, 09/27/2011 - 14:35

 

uzņēmējs un latviešu trimdas sabiedrisks darbinieks (otrajā paaudzē),
aktīvi piedalījies Latvijas Republikas atjaunošanā,
5. un 6. Saeimas deputāts,
apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni

 

Aristids Lambergs dzimis 1934.gada 7.jūlijā Jelgavā.
Tēvs Valdemārs Lambergs dzimis 1905.gada 13.martā Zemgalē, Apguldes pagastā kā Apguldes muižas pārvaldnieka Jēkaba Lamberga divpadsmitais bērns. 1932.gadā beidza universitāti ar maģistra grādu un tā paša gada rudenī sāka strādāt par zvērināta advokāta palīgu, bet no 1938. gada par – zvērinātu advokātu. Visu mūžu bija aktīvs sabiedrisks darbinieks, kopā ar Mediņiem nodibināja Jelgavas Filharmonijas orķestri. Deviņpadsmit gadu vecumā sācis darbu žurnālistikā, strādāja Jelgavas laikrakstos. No 1949. gada līdz 1950. gadam Vācijā bija laikraksta “Latvija” galvenais redaktors, no 1951. gada ASV bija laikrakstu “Laiks” un “Latvija Amerikā” līdzstrādnieks. Pēc ierašanās Bostonā 1950. gadā bija viens no Amerikas latviešu apvienības (ALA) dibinātājiem un vicepriekšsēžiem. Noorganizēja Baltijas tautu sadarbības biroju, kļuva politiskās organizācijas Nacionālais centrs dibinātājs, bija tās ilggadējs vicepriekšsēdētājs un ģenerālsekretārs. Aristids atzīst: “Tēvs Amerikā strādāja smagu darbu, tomēr svešajā zemē neiedzīvojās, skuma pēc Latvijas.”

INDULIS KAŽOCIŅŠ

Pievienoja importer Ot, 09/27/2011 - 12:16

Vēsturnieks, grāmatu autors. Jaunatnes audzinātājs.
Latvijas brīvvalsts skautu vadītājs,
Daugavas Vanagu organizācijas mūža biedrs.
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks (1999.)

In memoriam

Dzimis 1917.gada 8.jūnijā Krievijā, Ņižnijnovgorodā, Emīlijas un Kārļa Artura Kažociņu ģimenē. Tēvs Kārlis Arturs Pirmā pasaules kara laikā bija virsnieks cara armijā. Viņu pazina arī kā komponistu. Indulis pamatskolu beidza Rīgā. Valsts Malnavas lauksaimniecības vidusskolā mācījās no 1932.gada un 1937.gadā beidza tās piecgadīgo kursu.
No 1937. – 1939.gadam – obligātais karadienests. 1939.gadā beidza rezerves virsnieku kursus Daugavpilī. 1940.gada 20.jūlijā ar Valsts prezidenta Dr. Kārļa Ulmaņa pēdējo pavēli paaugstināts par leitnantu. Līdz 1942.gada beigām saimniekoja vecāku mājās Rīgas apriņķa Plāteres pagasta “Lielūžos”. 1943./44.g. vadīja pagasta jaunsargus, bija pašaizsardzības grupas komandieris. 1944.gada augustā Induli iesauca  leģionā, kur viņš komandēja gaisa spēku palīgu prettanku strēlnieku rotu “Rīga”. No 1945.gada 13.maija – 1948.gada 28.martam atradās padomju gūstā. Uzdodoties par vācieti izdevās nokļūt Rietumvācijā. 1949.gada martā apprecējās. 1950.gadā ieceļoja Anglijā. Sākumā bija lauksaimnieks, vēlāk metālstrādnieks Korbijā.

Lapas

Pieteikties @feed-virsraksts