Romāņu filologs, vēsturnieks, tulkotājs, diplomāts.
PBLA Tautas balvas laureāts 1967
Dzimis 1887. 14.VI skolotāja ģimenē Vecmuižas pag., miris 1972. 27.VII Vašingtonā, ASV. Beidzis Jelgavas reālskolu, studējis RPI, beidzis Maskavas universitātes Romāņu filoloģijas fakultāti (1915). Bijis skolotājs vairākās Maskavas ģimnāzijās. Pēc atgriešanās Latvijā nodibinājis Liepājas reālģimnāziju, 1920-22 bija Rīgas 1.valsts ģimnāzijas direktors. No 1922 LU Romāņu filoloģijas profesors un 1927 ieguvis doktora grādu (disertācija “Alt-Riga im Light eines humanistischen Lobgedichtes vom Jahre 1595”). Kā Rokfellera stipendiāts 1932 devās studiju ceļojumā uz Poliju un Itāliju. No 1933 LR sūtnis Itālijā, Bulgārijā, Grieķijā un Albānijā.
1940-1954 politiskā bēgļa statusā, strādājis par skolotāju un bibliotekāru. 1954 - 1970 bija lietvedis Latvijas sūtniecībā Vašingtonā. Latvijas sūtnis un pilnvarotais ministrs ASV, vēlāk Latvijas diplomātiskā dienesta vadītājs.
Kaut arī nebija profesionāls vēsturnieks, veicis daudzus pētījumus Latvijas senvēsturē un agrīno jauno laiku vēsturē, kas publicēti grāmatās – to skaitā “Latvieši un Livonija 16.gs.” (1935), “Latvijas vēsture” (1948, angliski 1951), “Latvijas vēsture 1500 – 1600” (kopā ar E.Dunsdorfu, 1964) - un žurnālos. Plašs kultūrvēsturisks materiāls ietverts grāmatās “Atmiņu brīži” (1967) un “Privātas vēstules un dokumenti” (1968). Viņa darbi izdoti arī tulkojumos.
Plašāku publikāciju apskatu skat. Latviešu rakstniecība biogrāfijās, Rīga, 1992., 304.lpp. un Latvju enc. 1962-1982, 4.s., 385. - 386.lpp.)
Ievietots ar PBLA atbalstu, 2005
