LNNK un Atdzimšanas partijas dalībniece, Bauskas pilsoņu komitejas vadītājas vietniece, ar savu darbību veicinājusi Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu
Bērnība. Ieva Brašmane dzimusi 1943. gada 18. maijā Liepājā. Neraugoties uz to, ka jau pēc pusgada, 1944. gada rudenī, bija jādodas bēgļu gaitās uz Vāciju, viņa atzīst: „Man bijusi ļoti saulaina un gaiša bērnība.” Mamma ar Ievu, divus gadus vecāko brālīti un 2 nedēļas veco māsiņu Liepājā uz kuģa kāpj vieni paši, jo tēvam, Alfrēdam Brašmanim, augstas klases būvinženierim, nozīmīgam Liepājas ostas darbiniekam, bijis jānodod ostas dokumenti. Mamma par karu esot stāstījusi ļoti maz, sakot: „Tas BIJA...” Ar kuģi viņi dodas uz Gdaņsku jeb Dancigu, lielu ostas pilsētu Polijā. Vēlāk viņi nokļūst Vācijā bēgļu nometnē 100 km no Berlīnes. Kad bombardēja Berlīni, varēja redzēt atblāzmu.
Ievas Brašmanes mamma nometnē darbos negāja, jo viņai bija trīs mazi bērni, bet divus gadus vecākais brālītis apmeklējis tur noorganizēto bērnu dārzu. Kādu dienu, pārnākdams no tā, viņš māsai mācījis: „Ai Litlā!” (Hi, Hitler!), pats īsti nesaprazdams šo vārdu nozīmi.
1945.gada maijā Sarkanā armija okupēja Berlīni, un tēvs no okupētās Latvijas caur Čehiju dodas uz Vāciju pie savas ģimenes. Tur mežā, atradis noklīdušu zirgu ar ratiem, ar visu ģimeni uzsāk ceļu mājup - uz Latviju. 1945. gada novembrī Polijā piedzimst brālītis. Turpat ģimene sēžas vilcienā un no Polijas uz Latviju dodas jau 2 preču vagoni ar latviešiem. Ievai tobrīd ir divi gadi, un tās ir pirmās bērnības atmiņas.