Otrā pasaules kara liecinieki un dalībnieki,
cietuši padomju represijās
Esmu Marta Āboliņa. Manas mammas dzimta – Martuzāni – nāk no Latgales. Viņas tēvs Rūdolfs Martuzāns, kā arī viņas mammas Broņislavas Martuzānes (dzim. Apšenieces) brāļi Otrajā pasaules kara laikā piedzīvojuši diezgan daudz raibu dienu, kad uz spēles bijusi likta dzīvība.
MARTUZĀNU DZIMTA. Mans vectēvs Rūdolfs Martuzāns ir dzimis 1926. gada 12. augustā Abrenes apriņķī. Viņš ir pretojies iesaukšanai kā vācu, tā krievu armijā.
Viņš stāsta, ka pirmās kara priekšnojautas Latgali, Bērzpils pagastu (tagadējais Balvu rajons) sasniedza 1940. gada jūnija vidū, kad tur ienāca krievu karaspēks. Kā stāsta vectētiņš, krievi bijuši miermīlīgi, bet nodibinājuši savu padomju kārtību, nomainījuši pagasta pārvaldniekus, iecēluši savus komisārus, kurus atrada vietējo vidū, krievu atbalstītājus. Pie pagasta veikala ēkas karavīri snieguši krievu ”častušku” koncertus. Padomju iestādes atsavināja zemi, kā arī iedzīvotājiem lika nodot tām visus radio un fotoaparātus. Lai gan vectēvam tajā laikā bija tikai 14 gadi, viņš atceras, ka ebreju tautības veikala īpašniekus krievi iecēluši par komisāriem, un viņi turpinājuši tirgoties savos veikalos, bet citus veikalus nacionalizēja. Pēc tam, kad ienākuši vācieši, vietējie iedzīvotāji ar padomju atbalstītājiem izrēķinājušies.