Kanāda

BRUNIS RUBESS

Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks,
baņķieris un stratēģis, biznesa vadības padomdevējs; v
ijolnieks,
latviešu  jaunatnes vadītājs, audzinātājs un skolotājs ASV un Kanādā,
žurnālists un redaktors

„MAN BIJUŠI TRĪS MŪŽI. MANS LATVIEŠA MŪŽS, KURĀ VĒLĒJĀMIES ATGŪT LATVIJAS BRĪVĪBU UN PASARGĀT LATVIEŠUS KĀ TAUTU NO IZNĪCĪBAS, MANS VĀCU AUTO INDUSTRIJAS MŪŽS, KUR ESMU CENTIES PANĀKT TIRGUS SEKMES LIELISKAJIEM MERCEDES-BENZ, VOLKSWAGEN, AUDI UN PORSCHE PRODUKTIEM. UN KANADIEŠA, PASAULES CILVĒKA, MŪŽS. LABĀS, BRĪVĀS KANADAS MŪŽS, TĀS ZEMES MŪŽS, KAS ĻAUJ, JĀ, PAT PALĪDZ SAVAM PILSONIM BŪT SEKMĪGAM CITOS MŪŽOS,” tā savu dzīvi raksturo Brunis Rubess savā un Noras Ikstenas kopīgi veidotajā grāmatā    BRĪNUMAINĀ KĀRTĀ….

BRUNO BROŅISLAVS LOGINS

trimdas latviešu sabiedrisks darbinieks (Daugavas Vanagi, Kanādas latviešu katoļu apvienība),
apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1997)


Apsudrabo devēja roku,
Lai mūsu sudraba birzī
Vienmēr ir vairāk koku,
Nekā vēlas tos nocirst.
/ Anda Līce /

Bruno Broņislavs Logins dzimis 1921. gada 18. martā Abrenes apriņķa Viļakas pagastā - Emeldorā. Bokovas pamatskolā viņš uzsāka savas skolas gaitas, pēc pamatskolas beigšanas 3 gadus strādāja tēva mājās, aktīvi piedaloties mazpulkā, kur izpelnījās Diženā nozīmi un vairākas goda balvas. Darbs lauksaimniecībā prasīja zināšanas, tāpēc iestājās Abrenes divgadīgajā lauksaimniecības skolā, ko beidza 1940. gada pavasarī. Bija lieli plāni un sapņi, bet kara vētra visu izjauca, pārvilka svītru Latgales dēla cerībām un sapņiem par dzimtās puses uzplaukumu.

VERNERS CINIS

Daugavas Vanagu darbinieks,
sekmējis Latvijas neatkarības atjaunošanu

“People, like Verners, paved the road to Latvia’s freedom” (Peter Worthington, Canada)

Vernera Ciņa dzimšanas vieta ir Aizputes apriņķa Rudbāržu pagasts, laiks – 1927.g. 4.oktobris. Tonija Krūka, “Latvija Amerikā” līdzstrādniece, kas rakstījusi par V.Cini presē, pieminējusi interesantu faktu: “Istabā, kurā viņš piedzima, kādreiz bija uzturējies latviešu tautas leģendārais brīvības cīnītājs, pulkvedis Oskars Kalpaks.”
Ciņu ģimenē vēl bija vecāka māsa Lidija.
Par saviem vecākiem tagad sirmais kungs stāsta:
Mans tēvs, Jānis Cinis, un viņa brālis (respektīvi, mans onkulis), Ernests Cinis, nāk no Vidzemes. Dzimšanas vieta – Plātes pagasts. Māju nosaukumu vairs neatceros. Māte, Alīde Cinis, dzimusi Riņķis, nāk no Viļķenes pagasta Teņu mājām.

INGA BRŪVERE-ZARIŅA

latviešu sabiedriskā darbiniece Kanadā,
Latvijai veltītu labdarības akciju iniciatore un vadītāja

Es esmu dzimusi 1953. gadā 25. jūlijā Indianapolē, ASV. Mans tēvs – Andrejs, inženieris, dzimis Liepājā un māte – Biruta, mājsaimniece, dzimusi Babietē, Ābeļu pagastā pie Jēkabpils, precējušies Latvijā. ASV viņi ieceļoja 1949. gadā pēc bēgļu gaitām pēckara Vācijā. Man ir brālis Uldis un māsa Dzintra, abi ir dzimuši Latvijā. Dzīvo ASV. 1982. gadā es apprecējos ar Viesturu Zariņu no Toronto un kopš tā laika dzīvoju Kanādā, no 1984. gada Oukvilas pilsētā (Oakville) 60 km uz dienvidrietumiem no Toronto.

AGRA ASMUS-VĀGNERE

dokumentālo filmu montāžiste Rīgas kinostudijā,
Kanādā studējusi mākslas vēsturi un pedagoģiju,
latviešu sabiedriskā darbiniece Kanādā,
PBLA Izglītības padomes vadītāja

Esmu dzimusi 1965. gada saulainā 8. oktobra rītā brīnišķīgā pilsētā Rīgā. Mans tēvs bija mehāniķis, un mamma tehniskā darbiniece.
Būdama rīdziniece, ļoti labi pazinu savu pilsētu, bet vasaras kopā ar vecmāmiņu pavadīju vasarnīcā Rīgas jūrmalā un Ropažos. Vienreiz gadā ciemojos arī mātes dzimtenē Zilupē.
Kopš bērnības esmu mācīta mīlēt un cienīt latviešu kultūru, un bieži vakarus pavadīju Drāmas vai Dailes teātra aizkulisēs, kur strādāja mana vecmāmiņa.

GUNTIS J. LIEPIŅŠ

Elektronikas un informācijas tehnoloģiju speciālists,
30 gadus strādājis IBM;
Latviešu kultūras sakaru Latvija - Ziemeļamerika organizators
un veicinātājs, Dziesmu svētku dalībnieks;
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (2003)

Dzimis 1933.g. 22. augustā Rīgā, kara slimnīcā. Tēvs, Antons Liepiņš, dzimis 1900.g. 16.decembrī Mālupes pagastā. Bija kapteinis sapieru pulkā Bolderājā. Skolas gaitas Guntis uzsāka 1941.gadā. Vecāki iestāstīja skolai, ka zēns slimīgs. Patiesībā zēns bija ļoti runīgs. Vecāki baidījās, ka viņš var pateikt kaut ko politiski nepareizu un ģimenei iznāks braukšana “pie baltajiem lāčiem”.

MARTUZĀNI

 

Otrā pasaules kara liecinieki un dalībnieki,
cietuši padomju represijās

Esmu Marta Āboliņa. Manas mammas dzimta – Martuzāni – nāk no Latgales. Viņas tēvs Rūdolfs Martuzāns, kā arī viņas mammas Broņislavas Martuzānes (dzim. Apšenieces) brāļi Otrajā pasaules kara laikā piedzīvojuši diezgan daudz raibu dienu, kad uz spēles bijusi likta dzīvība.

MARTUZĀNU DZIMTA. Mans vectēvs Rūdolfs Martuzāns ir dzimis 1926. gada 12. augustā Abrenes apriņķī. Viņš ir pretojies iesaukšanai kā vācu, tā krievu armijā.
Viņš stāsta, ka pirmās kara priekšnojautas Latgali, Bērzpils pagastu (tagadējais Balvu rajons) sasniedza 1940. gada jūnija vidū, kad tur ienāca krievu karaspēks. Kā stāsta vectētiņš, krievi bijuši miermīlīgi, bet nodibinājuši savu padomju kārtību, nomainījuši pagasta pārvaldniekus, iecēluši savus komisārus, kurus atrada vietējo vidū, krievu atbalstītājus. Pie pagasta veikala ēkas karavīri snieguši krievu ”častušku” koncertus. Padomju iestādes atsavināja zemi, kā arī iedzīvotājiem lika nodot tām visus radio un fotoaparātus. Lai gan vectēvam tajā laikā bija tikai 14 gadi, viņš atceras, ka ebreju tautības veikala īpašniekus krievi iecēluši par komisāriem, un viņi turpinājuši tirgoties savos veikalos, bet citus veikalus nacionalizēja. Pēc tam, kad ienākuši vācieši, vietējie iedzīvotāji ar padomju atbalstītājiem izrēķinājušies.

Pieteikties @feed-virsraksts