Daugavas Vanagi

ARISTIDS LAMBERGS

 

uzņēmējs un latviešu trimdas sabiedrisks darbinieks (otrajā paaudzē),
aktīvi piedalījies Latvijas Republikas atjaunošanā,
5. un 6. Saeimas deputāts,
apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni

 

Aristids Lambergs dzimis 1934.gada 7.jūlijā Jelgavā.
Tēvs Valdemārs Lambergs dzimis 1905.gada 13.martā Zemgalē, Apguldes pagastā kā Apguldes muižas pārvaldnieka Jēkaba Lamberga divpadsmitais bērns. 1932.gadā beidza universitāti ar maģistra grādu un tā paša gada rudenī sāka strādāt par zvērināta advokāta palīgu, bet no 1938. gada par – zvērinātu advokātu. Visu mūžu bija aktīvs sabiedrisks darbinieks, kopā ar Mediņiem nodibināja Jelgavas Filharmonijas orķestri. Deviņpadsmit gadu vecumā sācis darbu žurnālistikā, strādāja Jelgavas laikrakstos. No 1949. gada līdz 1950. gadam Vācijā bija laikraksta “Latvija” galvenais redaktors, no 1951. gada ASV bija laikrakstu “Laiks” un “Latvija Amerikā” līdzstrādnieks. Pēc ierašanās Bostonā 1950. gadā bija viens no Amerikas latviešu apvienības (ALA) dibinātājiem un vicepriekšsēžiem. Noorganizēja Baltijas tautu sadarbības biroju, kļuva politiskās organizācijas Nacionālais centrs dibinātājs, bija tās ilggadējs vicepriekšsēdētājs un ģenerālsekretārs. Aristids atzīst: “Tēvs Amerikā strādāja smagu darbu, tomēr svešajā zemē neiedzīvojās, skuma pēc Latvijas.”

JĀNIS KUKAINIS

Inženieris, strādājis aerodinamikas un autobūves jomā ASV un Eiropā,
latviešu sabiedrisks darbinieks, sekmējis neatkarības atjaunošanu.
Pasaules Brīvo latviešu apvienības  (PBLA) priekšsēdis kopš 2002.
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni

Esmu dzimis 1943.gada 12. jūnijā Rīgā, Latvijā, vecākais no trim bērniem
(brālis Valdis dzimis 1945.gadā, māsa Velta, dzimusi1949.gadā). Tēvs Roberts—tautsaimnieks, Latvijas Universitātes angļu valodas lektors un II Rīgas pilsētas ģimnāzijas skolotājs; māte Irēne, dzim. Pēterjānis—tautsaimniece, Rīgas pilsētas valdes ierēdne.
Otrā  pasaules kaŗa laikā, kopā ar māti, atstāju Latviju 1944.gada oktobrī.

LILIJA KLUCE

Latviešu daiļamatniece un sabiedriskā darbiniece ASV,
piedalījusies gaidu kustībā, vadījusi Bostonas Daugavas vanadžu saimi;
Pēc LR atjaunošanas sniedz atbalstu dzimtajam pagastam Latvijā

Lilija Kluce (pirms laulībām Graudiņa) dzimusi 1910. g. 23. martā Limbažu pagastā, Stienes Stūrīšos. Tēvs Teodors Graudiņš (1873-1966) uzcītīgi strādājot, izveidoja savu saimniecību, cēla dzīvojamo māju un saimniecības ēkas. Graudiņu dzīvojamā mājā, kura bija celta ar vērienu, atradās gan 1918.gadā dibinātās izglītības biedrības „Imanta” bibliotēka, gan skatītāju zāle ar skatuvi. Netālu tika uzcelta brīvdabas estrāde. Pagastā bija rosīga sabiedriskā dzīve. T.Graudiņš arī atvēra veikalu, nodibināja biškopju biedrību. Komunisti okupācijas laikā 1940.gadā aizliedza latviešu sabiedrisko organizāciju, tostarp arī „Imantas”, pastāvēšanu.

INDULIS KAŽOCIŅŠ

Vēsturnieks, grāmatu autors. Jaunatnes audzinātājs.
Latvijas brīvvalsts skautu vadītājs,
Daugavas Vanagu organizācijas mūža biedrs.
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks (1999.)

In memoriam

Dzimis 1917.gada 8.jūnijā Krievijā, Ņižnijnovgorodā, Emīlijas un Kārļa Artura Kažociņu ģimenē. Tēvs Kārlis Arturs Pirmā pasaules kara laikā bija virsnieks cara armijā. Viņu pazina arī kā komponistu. Indulis pamatskolu beidza Rīgā. Valsts Malnavas lauksaimniecības vidusskolā mācījās no 1932.gada un 1937.gadā beidza tās piecgadīgo kursu.
No 1937. – 1939.gadam – obligātais karadienests. 1939.gadā beidza rezerves virsnieku kursus Daugavpilī. 1940.gada 20.jūlijā ar Valsts prezidenta Dr. Kārļa Ulmaņa pēdējo pavēli paaugstināts par leitnantu. Līdz 1942.gada beigām saimniekoja vecāku mājās Rīgas apriņķa Plāteres pagasta “Lielūžos”. 1943./44.g. vadīja pagasta jaunsargus, bija pašaizsardzības grupas komandieris. 1944.gada augustā Induli iesauca  leģionā, kur viņš komandēja gaisa spēku palīgu prettanku strēlnieku rotu “Rīga”. No 1945.gada 13.maija – 1948.gada 28.martam atradās padomju gūstā. Uzdodoties par vācieti izdevās nokļūt Rietumvācijā. 1949.gada martā apprecējās. 1950.gadā ieceļoja Anglijā. Sākumā bija lauksaimnieks, vēlāk metālstrādnieks Korbijā.

ATIS HOMKA

Būvinženieris, latviešu sabiedriskais darbinieks Vācijā,
Latvijas Centrālās Padomes (Rietumos) ģenerālsekretārs,
Latvijas Armijas rezerves virsnieks kapteiņa pakāpē

Dzimis 1917.gada 2. februārī Daugavpils apriņķa Asūnes pagastā kā piektais bērns Annas un Pētera Homku ģimenē. Savu bērnību viņš pavadīja lauku sētā kopā ar saviem brāļiem un māsām. Skolas gaitas A.Homka sācis Asūnes pagasta skolā, kura atradās 5 km attālumā no mājām. Ar otro mācību gadu pārgāja uz Daugavpili un mācījās Valsts Skolotāju institūta pamatskolā. Dzīvoja pie mātes māsas ārstes Jadvigas Pavlovskas, kura pārņēma viņa audzināšanu un izglītošanu.

VERNERS CINIS

Daugavas Vanagu darbinieks,
sekmējis Latvijas neatkarības atjaunošanu

“People, like Verners, paved the road to Latvia’s freedom” (Peter Worthington, Canada)

Vernera Ciņa dzimšanas vieta ir Aizputes apriņķa Rudbāržu pagasts, laiks – 1927.g. 4.oktobris. Tonija Krūka, “Latvija Amerikā” līdzstrādniece, kas rakstījusi par V.Cini presē, pieminējusi interesantu faktu: “Istabā, kurā viņš piedzima, kādreiz bija uzturējies latviešu tautas leģendārais brīvības cīnītājs, pulkvedis Oskars Kalpaks.”
Ciņu ģimenē vēl bija vecāka māsa Lidija.
Par saviem vecākiem tagad sirmais kungs stāsta:
Mans tēvs, Jānis Cinis, un viņa brālis (respektīvi, mans onkulis), Ernests Cinis, nāk no Vidzemes. Dzimšanas vieta – Plātes pagasts. Māju nosaukumu vairs neatceros. Māte, Alīde Cinis, dzimusi Riņķis, nāk no Viļķenes pagasta Teņu mājām.

Pieteikties @feed-virsraksts