Barikāžu dalībnieka piemiņas zīme

MARUTA MELBERGA

Pievienoja admin Sv, 03/04/2012 - 14:08

Atmodas notikumu dalībniece. Ar meitu Zani (Zanei tad bija 14 gadu) nedēļu strādājušas barikāžu dalībnieku aprūpes punktā; Apbalvotas ar Barikāžu piemiņas zīmi

 Reiz dzīvoja Stikla Gabaliņš kakla rotā. „Mans darbs ir iemirdzēties, kad uzspīd Gaisma!”     „Man prieks par tādu draugu!” - Gaisma atbildēja.Katru reizi, kad satieku gaišu Latvijas cilvēku, atceros šo pasaku. Katrs būtisks notikums manas Latvijas liktenī vienam cilvēkam liek iemirdzēties, citam – nobālēt. Par vienu tādu Gaismas draugu vēlos jums pastāstīt.

Maruta Melberga – manas vecmammas ļoti laba paziņa. Pēc izglītības filoloģe. Latvijai liktenīgā brīdī - Atmodas sākumā - strādāja Rakstnieku Savienībā – Ārlietu daļā. Veica daudz un dažādu darbiņu. Ikdienā satikās ar Latvijas inteleģences pārstāvjiem: rakstniekiem, dzejniekiem, literārā vārda meistariem. 1990. gada nogalē ar savu meitu Zani viesojās pie draugiem Minhenē. Nekas nevēstīja par traģiskiem notikumiem tuvākajā nākotnē. Bet jau 1991.gada 12.,13. janvārī  Vācijas ziņu mēdiji steidza ziņot par ārkārtas notikumiem Lietuvā. Par Viļņā iebraukušiem krievu armijas tankiem, par to, ka ir daudz kritušo un ievainoto. Katram kļuva skaidrs, ka tāds pats liktenis sagaidīs Latviju, kura, tāpat kā Lietuva, jau 1990.gadā bija pasludinājusi savu neatkarību no PSRS.

Maruta ar meitu steidza atgriezties Rīgā, lai būtu kopā ar ģimeni. Vācijas valdība Latvijas un Lietuvas pilsoņiem deva politisko patvērumu. Nevienu brīdi viņām tas nelikās pieņemami. No Minhenes Maruta ar Zani devās uz Berlīni, lai paspētu uz vilcienu Berlīne – Rīga. Nebija skaidrs, ies vai neies vilcieni, kāds liktenis viņas sagaida? Tikai viena doma – mājup, mājup...

NATĀLIJA ZONDAKA

Pievienoja admin Ot, 02/07/2012 - 14:52

Ārste, 40 gadus terapijas nodaļas vadītāja Balvu slimnīcā, Atmodas notikumu dalībniece, apbalvota ar Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi; tagad piedalās sabiedriskajā dzīvē, dzied korī un dejo senioru deju kopā

Natālija Zondaka (Logina) ir dzimusi 1942.gada 22. martā, 2. Pasaules kara vācu okupācijas laikā 1942.gada 22.martā Abrenes rajona (tagad Viļakas novada) Medņevas pagasta Bahmatovas ciemā, turīgā zemnieku ģimenē. Natālijas tēvs Aloizs Logins bija zemnieks  - „mašīnists”, jo viņam piederēja visas tajā laikā pieejamās lauksaimniecības mašīnas, dzirnavas ar elektromotoru, kokapstrādes ierīces - dēļu un skaidu griežamās mašīnas.  Loginu ģimene apsaimniekoja 27 ha zemes, viņiem piederēja 3 zviedru šķirnes zirgi, 7 govis un šķirnes vērsis.

1944.gadā, kad Latvijā atkal ienāca padomju (sarkanā) armija, vācu armija atkāpās uz rietumiem.  Daudzi latviešu zemnieki, kuri  gribēja paši saimniekot savā dzimtajā zemē, 1944.gada rudenī devās mežos un veidoja nacionālo partizānu grupas, lai cīnītos pret iekarotājiem. Latgalē viena no nacionālo partizānu mītnes vietām bija Stompaku purvā. 1945.gada no 2.uz 3. martu sarkanās armijas strēlnieku ķēde uzbruka Stompaku nometnei. Vairāki partizāni bēga uz Balvu ceļa pusi, bet pie kādām mājām sekotāji tos nošāva. Nošauto vidū bija arī Natālijas tēvs Aloizs Logins. Natālija savu tēvu neatceras, jo bija pavisam maza, kad tēvs gāja bojā. 1949.gadā ģimenei visu īpašumu atņēma un nodeva kolhoza rīcībā. Natāliju audzināja māte Jadviga Logina, kas neskatoties uz visām dzīves grūtībām, nodzīvoja garu mūžu un nomira 2011.gada 29.maijā 92 gadu vecumā.

ALEKSANDRS STEPIŅŠ

Pievienoja admin Ot, 02/07/2012 - 13:15

Tautas frontes aktīvists, 1991.gada barikāžu dalībnieks, zemessargs, saņēmis valsts un militāros apbalvojumus

Aleksandrs Stepiņš dzimis 1963. gada 26. decembrī Andrupenē. Viņa tēvs - Pēteris Stepiņš dzimis 1925. gada 5. septembrī  vienpadsmit bērnu ģimenē (četri vecākie Pētera brāļi mira lielinieku revolūcijas laikā). Māte Gaļina Stepiņa dzimusi 1935. gada 15. septembrī, Baltkrievijā. Aleksandra māte izauga piecu bērnu ģimenē (4 meitas un viens dēls).

20.gs. 40.gados - kara laikā, trīs no palikušajiem Pētera Stepiņa  brāļiem tika iesaukti karadienestā katrs savā armijā -  vecākais brālis tika iesaukts Latvijas armijā, vidējais no brāļiem - vācu armijā un pats jaunākais - padomju armijā. Pēteris Stepiņš armijā nedienēja -  iesaukumu saņēma, bet, mērojot tālo ceļu uz Rēzekni kājām, viņš  iesaukuma daļā nonāca tad, kad tās formēšana jau bija pabeigta. Pēteris Stepiņš savu  darba gaitu sākumā strādāja par kolhoza grāmatvedi, bet pārējo mūžu strādāja par šoferi padomju saimniecībā „Andrupene”.  Aleksandra Stepiņa  māte bija medmāsa Andrupenes feldšeru-akušieru punktā. 50. gados pēc medicīnas skolas beigšanas kā darba vietu valsts sadalē izvēlējās Latviju. Strādājot un dzīvojot Latvijā, viņa iemācījās brīvi runāt gan latgaliski, gan latviski.

ĒRIKS RUSINS

Pievienoja admin Ot, 02/07/2012 - 10:03

Elektromehāniķis, ārrindas zemessargs, apbalvots par dienestu zemessardzē un dalību barikāžu notikumos

Dzimis 1972.gada 19.septembrī Rēzeknē. Viņa vecāki - māte Valentīna Novika strādāja „Latvijas dzelzceļš” Rēzeknes sakaru daļā par telegrāfisti, tēvs Daniels Rusins strādāja celtniecībā un arī „Latvijas dzelzceļš” ceļu daļā par galdnieku. Ērikam ir māsa Anita Mulere, strādā Rēzeknes slimnīcā, viņas profesija -  traumatoloģijas un ortopēdijas māsa.                                                                                                       

Ēriks Rusins mācījās Rēzeknes 1.vidusskolā (1979 - 1988), vēlāk turpināja mācības Malnavas lauksaimniecības tehnikumā un Rīgas Tehniskajā universitātē, ir ieguvis inženierzinātņu bakalaura grādu elektrozinātnē. Kopš 1993.gada Ēriks Rusins strādā ‘’Latvijas dzelzceļš’’ Rēzeknes tehniskās aprūpes centrā par elektromehāniķi. Skolas laikā Ērikam patika sportot, un viņš bija Latvijas izlasē vieglatlētikā.

AIVARS LIPSKIS

Pievienoja admin Ot, 02/07/2012 - 09:52

Atmodas dalībnieks, apbalvots ar 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi

Aivars Lipskis dzimis 1968.gada 13.maijā Ludzas rajona Mērdzenē, kur pavadīja savu bērnību, un pašlaik tā ir arī viņa dzīvesvieta. Viņa tēvs Aleksandrs Lipskis strādāja Ludzas rajona patērētāju biedrībā par šoferi, māte Emīlija Lipska – Ludzas kinodirekcijā par kinomehāniķi. Aivaram ir jaunākais brālis - Sandris. Aivars beidza Pudinavas deviņgadīgo pamatskolu, vēlāk absolvēja Rīgas radio aparātu būves tehnikumu (tagad Rīgas tehniskā koledža), iegūstot sakaru tehniķa specialitāti.

            80.gadu beigās Aivars strādāja Ludzas rajona kooperatīvā „Vienība”. Tas bija M. Gorbačova izsludinātās PSRS pārbūves un latviešu tautas Trešās atmodas  laiks. Gan darbā, gan ģimenē tika pārrunāti jaunākie notikumi Latvijā un PSRS. Toreiz cilvēki kāri tvēra katru ziņu, katru komentāru, ko raidīja radio vai televīzija. LTF 1. kongresā teiktās runas saviļņoja cilvēkus. Diskusijas par notikumiem Latvijā notika gan mājās, gan dabā, gan veikalā. Tagad grūti pateikt, kuru notikumu ietekmē Aivars sāka aktīvi darboties vietējā LTF organizācijā. 1991. gada janvārī Latvijas radio vēstīja par OMON un Interfrontes aktivizēšanos Rīgā. LTF aicināja Latvijas patriotus doties uz Rīgu, lai aizsargātu svarīgākos objektus. Aivars kopā ar citiem mērdzeniešiem brauca uz Rīgu aizsargāt televīzijas torni un pašu televīzijas ēku Zaķusalā.

MĀRIS PĒTERMANIS

Pievienoja admin Ot, 01/31/2012 - 16:12

zemkopis un zvejnieks. Atmodas laikā piedalījies barikādēs, apbalvots ar 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi

Māris Pētermanis - dzimis 1953.gada 16.jūnijā Pāvilostā. Vienīgais bērns ģimenē.
Skolas gaitas uzsāk 1960. gada 1.septembrī Ulmales septiņgadīgajā pamatskolā, turpina Pāvilostas vidusskolā.  Māris vienu gadu nostrādājis par kalēja mācekli un no 1969.-1974. gadam strādājis lauksaimniecībā kolhozā ,,Zvaigzne.’’ 1984. gadā apprecējās un nodibināja ģimeni ar Solveigu. Mārim ir trīs bērni - divas meitas un viens dēls.Vecākie bērni jau ir aizgājuši patstāvīgajā dzīvē, bet jaunākā meita drīz beigs pamatskolu. Šobrīd Māris dzīvo lauku majā netālu no jūras. Viņam patīk miers un klusums un viņš mīl dabu, tāpat kā visa viņa ģimene. Nodarbojas ar lauksaimniecības darbiem un zvejniecību.

M. Pētermanis uzskata, ka 1988.gadā, kad izveidojās Tautas fronte, bija ļoti daudz „politisku spēlīšu”,  un, kaut gan pārsvarā LTF bija cilvēki, kas ar sirdi un dvēseli bija par Latvijas neatkarību,  Māris  Tautas frontē tomēr neiestājās – viņaprāt, tajā bija daudz tādu cilvēku, kuriem Tautas frontē nevajadzēja atrasties, t.i.,  cilvēki, kas bija pret Latvijas valstisko neatkarību.  

ANDRIS VĪTOLS

Pievienoja admin Ot, 01/31/2012 - 15:39

Atmodas notikumu dalībnieks, saņēmis „1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi”

Andris Vītols dzimis 1966.gada 27.augustā Smiltenē. Tēvs – Ojārs Vītols, māte – Valda Vītola, brālis – Edijs Vītols. Mācījies Galgauskas astoņgadīgajā skolā, vēlāk – Smiltenes tehniskajā skolā, apgūstot ceļu būvētāja profesiju. No skolas gadiem atceras stingro disciplīnu, kas valdījusi mācību iestādēs.

Pēc mācībām tehniskajā skolā divus gadus Andris Vītols dienēja Padomju armijā. Obligāto karadienestu pavada Ukrainas dienvidos Nikolajevskas pilsētā, kurā dzīvo 1,5 miljoni iedzīvotāju. Pilsētā ir vairākas kuģu būvētavas un citi rūpniecības uzņēmumi, osta. Dienests daļēji noritēja arī Latvijā  - Liepājā.

Atgriezies no dienesta, Andris Vītols strādā Galgauskas pagastā - kolhozā „Kopdarbība”. Te tiek iegūtas arī transportlīdzekļa vadītāja tiesības. Darbs kopsaimniecībā rit spraigi, ir daudz draugu. Andris ļoti interesējas par dažādām valstīm, cer aizbraukt ceļojumā uz kādu ārvalsti. Ļoti patīk mūzika.  

Andris Vītols ir piedalījies vairākos Atmodas pasākumos. 1991.gada 13.janvārī Andris ir Tautas manifestācijas dalībnieks. Manifestācija notiek sakarā ar notikumiem Viļņā – civiliedzīvotāju apšaušanu pie TV ēkas. Nekad Andris vēl nebija redzējis tik daudz cilvēku vienuviet. Manifestācijā Andris piedalījās, jo bija pārliecība, ka tajā brīdī jāatrodas tur – Daugavmalā.

RŪDOLFS LIEPIŅŠ

Pievienoja admin Ce, 01/26/2012 - 13:46

Būvniecības speciālists, fotogrāfs; Atmodas laikā barikāžu dalībnieks, saņēmis Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi

Rūdolfs Liepiņš dzimis 1940.gadā Rīgā. 1944. gada rudenī, tuvojoties krievu karaspēkam, pārceļas pie radiem uz Ventspili, lai gan arī tur joprojām turpinājās kara darbība un pa naktīm, kad krievu lidmašīnas veica uzlidojumus, nācās slēpties dārza bunkurā. Atceras, ka būdams tikai 4 gadus vecs puika, nemaz negribējies slēpties, jo tobrīd tas likās skaisti, kā krīt gaismas stari, kā lido lidmašīnas un pat kā sprāgst mestās bumbas, kas, protams, mēdza trāpīt arī cilvēkiem.

Skolas gaitas sācis Ventspilī, 8.septiņgadīgajā skolā, kura atradās pašā ostmalā. Skolā sācis iet uzreiz no otrās klases, pirmā tika izlaista toreizējo materiālo apstākļu dēļ. Skola atradās vidējā no trijām vienādām ķieģeļu ēkām. Pārējās divās atradās muita un krievu septiņgadīgā skola. Skola tika apkurināta ar tā saucamajām „šprikām” vai, kā saka Ventspils pusē, „špliteriem” (kokmateriālu atgriezumiem). Un kā jau puikām, gadījās tādas situācijas, kad nācās apbruņoties ar šiem kokiem un iet aizstāvēt sevi un savus skolas biedrus kautiņos ar blakus esošās skolas zēniem. Arī ar iemanīšanos krievu valodā tik viegli nav gājis. Jo Pārventā, kur mitinājās Rūdolfs Liepiņš, nebija krievu valodā runājošo bērnu. Līdz ar to bijis liels pārsteigums, ka skolā jāmācās krievu valoda. Vēlāk, neizbēgami, krievu valoda tika apgūta. Šajā laikā aizrāvies ar fotografēšanu, 14 gados savā īpašumā ieguva savu pirmo foto kameru. Pabeidzot septiņgadīgo skolu, tālāk ceļš veda uz 1. vidusskolu (tagad ģimnāzija). Tā bija vienīgā latviešu skola. Vidusskolā visai klasei pirms beigšanas piespiedu kārtā bija jāiestājas komjauniešos.

PAULS DZINTARS KALNIŅŠ

Pievienoja admin Ce, 01/26/2012 - 11:56

Ekonomikas un menedžmenta speciālists, dzīvojis ASV, pārcēlies uz Latviju. Atmodas gados strādājis Latvijas Augstākajā padomē. Apbalvots ar 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi

Dzimis 1954.gada 11.augustā Masačūsetsas štata lielākajā pilsētā Bostonā, ASV. 90.gadu sākumā pārcēlies uz Latviju.

Līdz 1944.gadam Paula Dzintara māte kopā ar saviem vecākiem dzīvojusi tēva mājās Zemgalē, strādājusi Rīgā. 1944. gada jūlijā māte no Rīgas, vecvecāki, mātes brālis un māsa no Glūdas atstājuši savu īpašumu Bramberģes „Zemgaļos”, un devušies bēgļu gaitās. Četrarpus gadi pavadīti bēgļu nometnēs Vācijā. Paula Dzintara vecāki iepazinušies bēgļu nometnē Vācijā, 1950.gada sākumā emigrējuši uz Ameriku un apprecējušies Bostonā. Paulam Dzintaram Kalniņam ir māsa Renāte Zīle, dzimusi 1953.gadā, dzīvo Bostonā, strādā Hārvardas universitātes Teoloģijas fakultātes bibliotēkā.

No 1961.- 1968. gadam Pauls Dzintars Kalniņš no 1.- 8.klasei mācījies Tautas pamatskolā Pierce Elementary School. No 1968. līdz 1972. gadam mācījies Bruklainas vidusskolā. Sporta veidi, ar kuriem nodarbojās skolēni, mainījušies pa sezonām, tādā veidā apgūti dažādi sporta veidi - basketbols, futbols, beisbols un, nopietnāk, lakross. Mācoties vidusskolā, Pauls Dzintars pa vakariem arī strādājis. Mācības turpinājis Northeastern University Bostonā, kur mācījies gadu. Bakalaura grāds iegūts Hobart College, Ženēvā, Ņujorkā. Viens no iemesliem, lai mācītos augstskolā bijis sports, kas Amerikas augstskolās attīstīts augstā līmenī. Amerikas studentu čempionātā iegūtas gan zelta, gan sudraba medaļas.

INDULIS OZOLIŅŠ

Pievienoja admin Ce, 01/19/2012 - 17:04

Atmodas dalībnieks, piedalījies barikāžu aizstāvēšanā Rīgā, apbalvots ar 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi 

Indulis Ozoliņš dzimis 1948. gadā  Krustpils rajona Vīpes ciema  „Bajāros”. Vīpes pamatskolā pabeidzis 9.klases, iestājies Rīgas jūrskolā , kur ieguvis kuģu vadītāja profesiju. Strādājis kā kuģu vadītājs Krievijas Tālajos Austrumos  Magadānas apgabalā uz dažādiem kuģiem.

Pēc atgriešanās Latvijā strādājis zvejnieku kolhozā „Roja”, devies tāljūras  zvejā  Atlantijā.  Tad iestājies darbā mežrūpniecības saimniecībā „Ogre”, bet pēdējā darba vieta bijusi AS „Latvijas Gāze”, Ogres iecirknī.

Pašlaik pensionārs, dzīvo Ogresgala pagastā. Trīs meitu tēvs. Par laiku Ogresgala pagastā Indulis stāsta ar sajūsmu. „Nekur nav bijusi tik skaista daba un labestīgi cilvēki kā šajā vietā. Tagadējās mājas es varu nosaukt par manām dzimtajām mājām, jo tās ir manis paša izlolotas un izveidotas. Tik ceru, ka Dievs man ir lēmis vēl ilgi nodzīvot šajā saulē, tik daudz ko dzīvē vēl gribas izdarīt.”

Atmodas laikā Indulis Ozoliņš piedalījās barikāžu dienās 1991.gada janvārī pie televīzijas torņa. Izbraukšanu uz barikādēm ar autobusu organizēja no Induļa darba vietas MRS „Ogre”. Indulis atceras:

Lapas

Pieteikties @feed-virsraksts