Amerika (ASV)

BRUNIS RUBESS

Pievienoja importer Pr, 02/13/2012 - 11:58

Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks,
baņķieris un stratēģis, biznesa vadības padomdevējs; vijolnieks,
latviešu  jaunatnes vadītājs, audzinātājs un skolotājs ASV un Kanādā,
žurnālists un redaktors

„MAN BIJUŠI TRĪS MŪŽI. MANS LATVIEŠA MŪŽS, KURĀ VĒLĒJĀMIES ATGŪT LATVIJAS BRĪVĪBU UN PASARGĀT LATVIEŠUS KĀ TAUTU NO IZNĪCĪBAS, MANS VĀCU AUTO INDUSTRIJAS MŪŽS, KUR ESMU CENTIES PANĀKT TIRGUS SEKMES LIELISKAJIEM MERCEDES-BENZ, VOLKSWAGEN, AUDI UN PORSCHE PRODUKTIEM. UN KANADIEŠA, PASAULES CILVĒKA, MŪŽS. LABĀS, BRĪVĀS KANADAS MŪŽS, TĀS ZEMES MŪŽS, KAS ĻAUJ, JĀ, PAT PALĪDZ SAVAM PILSONIM BŪT SEKMĪGAM CITOS MŪŽOS,” tā savu dzīvi raksturo Brunis Rubess savā un Noras Ikstenas kopīgi veidotajā grāmatā    BRĪNUMAINĀ KĀRTĀ….

PAULS DZINTARS KALNIŅŠ

Pievienoja admin Ce, 01/26/2012 - 11:56

Ekonomikas un menedžmenta speciālists, dzīvojis ASV, pārcēlies uz Latviju. Atmodas gados strādājis Latvijas Augstākajā padomē. Apbalvots ar 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi

Dzimis 1954.gada 11.augustā Masačūsetsas štata lielākajā pilsētā Bostonā, ASV. 90.gadu sākumā pārcēlies uz Latviju.

Līdz 1944.gadam Paula Dzintara māte kopā ar saviem vecākiem dzīvojusi tēva mājās Zemgalē, strādājusi Rīgā. 1944. gada jūlijā māte no Rīgas, vecvecāki, mātes brālis un māsa no Glūdas atstājuši savu īpašumu Bramberģes „Zemgaļos”, un devušies bēgļu gaitās. Četrarpus gadi pavadīti bēgļu nometnēs Vācijā. Paula Dzintara vecāki iepazinušies bēgļu nometnē Vācijā, 1950.gada sākumā emigrējuši uz Ameriku un apprecējušies Bostonā. Paulam Dzintaram Kalniņam ir māsa Renāte Zīle, dzimusi 1953.gadā, dzīvo Bostonā, strādā Hārvardas universitātes Teoloģijas fakultātes bibliotēkā.

No 1961.- 1968. gadam Pauls Dzintars Kalniņš no 1.- 8.klasei mācījies Tautas pamatskolā Pierce Elementary School. No 1968. līdz 1972. gadam mācījies Bruklainas vidusskolā. Sporta veidi, ar kuriem nodarbojās skolēni, mainījušies pa sezonām, tādā veidā apgūti dažādi sporta veidi - basketbols, futbols, beisbols un, nopietnāk, lakross. Mācoties vidusskolā, Pauls Dzintars pa vakariem arī strādājis. Mācības turpinājis Northeastern University Bostonā, kur mācījies gadu. Bakalaura grāds iegūts Hobart College, Ženēvā, Ņujorkā. Viens no iemesliem, lai mācītos augstskolā bijis sports, kas Amerikas augstskolās attīstīts augstā līmenī. Amerikas studentu čempionātā iegūtas gan zelta, gan sudraba medaļas.

VILIS MIĶELSONS

Pievienoja importer Ot, 09/27/2011 - 15:51

žurnālists, grāmatniecības un preses darbinieks,
viens no latviešu trimdas organizāciju vadītājiem ASV,
mecenāts.
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Sudraba Goda zīmi (2001).

Dzimšanas laiks un vieta – 1918.gads 1.februāris, Mārciena (Madonas rajons). 1944.gada 22.septembrī, padomju karaspēkam ienākot Latvijā, ir spiests atstāt Latviju un tēva mājas Lauberē (Ogres rajonā). Vispirms pārcietis Ventspils cietumu, vēlāk Tornas smago grāvrača darbu un gūstu Vesterbūrā, kā arī bēgļu nometni Holcenē (Vācijā). 1951.gadā ar ģimeni ieceļojis ASV, apmezdamies uz dzīvi Kalamazū. Laimīgi saticies ar latviešu meiteni Mirdzu. Ģimenē izaudzināti trīs bērni – Sandra, Māris un Guntis. Tagad viņš ir jauks vectētiņš trijiem mazbērniem.

Pašlaik Vilim Miķelsonam ir 86 gadi. Vairāk nekā 50 no tiem viņš veltījis sabiedriskam darbam Amerikā un Latvijā, arī Vācijā. Jau bēgļu laikā nometnē Vācijā viņš noorganizē latviešu grāmatnīcu. Viņš joprojām ir ierindā: Latviešu preses biedrības centrālās valdes vicepriekšsēdis un kasieris, kā arī Kalamazū Latviešu biedrības goda priekšnieks.

Viļa Miķelsona veidotās grāmatu klētis.

ARISTIDS LAMBERGS

Pievienoja importer Ot, 09/27/2011 - 14:35

 

uzņēmējs un latviešu trimdas sabiedrisks darbinieks (otrajā paaudzē),
aktīvi piedalījies Latvijas Republikas atjaunošanā,
5. un 6. Saeimas deputāts,
apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni

 

Aristids Lambergs dzimis 1934.gada 7.jūlijā Jelgavā.
Tēvs Valdemārs Lambergs dzimis 1905.gada 13.martā Zemgalē, Apguldes pagastā kā Apguldes muižas pārvaldnieka Jēkaba Lamberga divpadsmitais bērns. 1932.gadā beidza universitāti ar maģistra grādu un tā paša gada rudenī sāka strādāt par zvērināta advokāta palīgu, bet no 1938. gada par – zvērinātu advokātu. Visu mūžu bija aktīvs sabiedrisks darbinieks, kopā ar Mediņiem nodibināja Jelgavas Filharmonijas orķestri. Deviņpadsmit gadu vecumā sācis darbu žurnālistikā, strādāja Jelgavas laikrakstos. No 1949. gada līdz 1950. gadam Vācijā bija laikraksta “Latvija” galvenais redaktors, no 1951. gada ASV bija laikrakstu “Laiks” un “Latvija Amerikā” līdzstrādnieks. Pēc ierašanās Bostonā 1950. gadā bija viens no Amerikas latviešu apvienības (ALA) dibinātājiem un vicepriekšsēžiem. Noorganizēja Baltijas tautu sadarbības biroju, kļuva politiskās organizācijas Nacionālais centrs dibinātājs, bija tās ilggadējs vicepriekšsēdētājs un ģenerālsekretārs. Aristids atzīst: “Tēvs Amerikā strādāja smagu darbu, tomēr svešajā zemē neiedzīvojās, skuma pēc Latvijas.”

JĀNIS KUKAINIS

Pievienoja importer Ot, 09/27/2011 - 13:58

Inženieris, strādājis aerodinamikas un autobūves jomā ASV un Eiropā,
latviešu sabiedrisks darbinieks, sekmējis neatkarības atjaunošanu.
Pasaules Brīvo latviešu apvienības  (PBLA) priekšsēdis kopš 2002.
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni

Esmu dzimis 1943.gada 12. jūnijā Rīgā, Latvijā, vecākais no trim bērniem
(brālis Valdis dzimis 1945.gadā, māsa Velta, dzimusi1949.gadā). Tēvs Roberts—tautsaimnieks, Latvijas Universitātes angļu valodas lektors un II Rīgas pilsētas ģimnāzijas skolotājs; māte Irēne, dzim. Pēterjānis—tautsaimniece, Rīgas pilsētas valdes ierēdne.
Otrā  pasaules kaŗa laikā, kopā ar māti, atstāju Latviju 1944.gada oktobrī.

JĀNIS VILIBERTS KĻAVIŅŠ

Pievienoja importer Ot, 09/27/2011 - 13:42

ārsts patologs, medicīnas un dabaszinātņu doktors,
emeritēts profesors (ASV), Latvijas ZA ārzemju loceklis (1990);
vokālists, sabiedrisks darbinieks.
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (2001)

Jānis Viliberts Kļaviņš dzimis Rugāju pagastā “Dreimanovā”
1921. gada 6. maijā Jāņa un Idas Kļaviņas (dz. Liepiņas) ģimenē. Beidzis Rugāju 6-kl. pamatskolu (1934). Mācības turpinājis Balvu ģimnāzijā, to absolvējis 1939. gadā. Pirms Otrā pasaules kara (1941) iestājies Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē.
1944. gada rudenī kā bēglis ar kuģi nokļuvis Vācijā, kur Ķīles universitātē vēlējās turpināt medicīnas studijas. Pēckara gados Vācijā tādus bēgļus kā viņš universitātē neuzņēma. Jānis Kļaviņš iestājās Libekas konservatorijā (vēlāk pārdēvēta par mūzikas akadēmiju), saņēma stipendiju un 1959. gadā to absolvēja kā vokālists. Kad bija iespēja iestāties Ķīles universitātē, Jānis V. Kļaviņš to nekavējoties izdarīja. Tā kā mūziku atstāt negribējās, viņš vairākus gadus paralēli studēja Libekā un Ķīlē. Ķīles universitāti absolvējis 1948. gadā ar uzslavu, 1959. gadā tur ieguvis medicīnas doktora grādu.

LILIJA KLUCE

Pievienoja importer Ot, 09/27/2011 - 13:36

Latviešu daiļamatniece un sabiedriskā darbiniece ASV,
piedalījusies gaidu kustībā, vadījusi Bostonas Daugavas vanadžu saimi;
Pēc LR atjaunošanas sniedz atbalstu dzimtajam pagastam Latvijā

Lilija Kluce (pirms laulībām Graudiņa) dzimusi 1910. g. 23. martā Limbažu pagastā, Stienes Stūrīšos. Tēvs Teodors Graudiņš (1873-1966) uzcītīgi strādājot, izveidoja savu saimniecību, cēla dzīvojamo māju un saimniecības ēkas. Graudiņu dzīvojamā mājā, kura bija celta ar vērienu, atradās gan 1918.gadā dibinātās izglītības biedrības „Imanta” bibliotēka, gan skatītāju zāle ar skatuvi. Netālu tika uzcelta brīvdabas estrāde. Pagastā bija rosīga sabiedriskā dzīve. T.Graudiņš arī atvēra veikalu, nodibināja biškopju biedrību. Komunisti okupācijas laikā 1940.gadā aizliedza latviešu sabiedrisko organizāciju, tostarp arī „Imantas”, pastāvēšanu.

VISVALDIS VARNESIS KLĪVE

Pievienoja importer Ot, 09/27/2011 - 13:28

 

Latviešu autors,
filozofs un reliģijas vēsturnieks,
orientālists (specializējies mūsdienu Indijas filosofiskajā domā) un teologs.
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1996.)

Dzimis 1931.gada 23.septembrī Rīgā, izglītību ieguvis ASV (Ph.D., 1963, Ņujorkas Kolumbijas universitātē, M.Div. ,1957, Ņujorkas Apvienotais Teoloģijas seminārs).
Pašlaik sistemātiskās teoloģijas profesors Latvijas universitātes Teoloģijas fakultātē un Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondējošais loceklis (Filozofijas un socioloģijas institūts).
ASV bijis docētājs Midlbērijas koledžā Vermontā (1959 -1965) un Vitenbergas universitātē Springfīldā, Ohaijo (1966 - 1994), kur viņš bija filosofijas profesors un vairākus gadus kalpoja kā Filosofijas nodaļas priekšsēdis. Viņš arī mācījis studentus kā viesprofesors vairākās Indijas universitātēs.

OJĀRS ĒRIKS KALNIŅŠ

Pievienoja importer Ot, 09/27/2011 - 12:41

Publicists, sabiedrisko attiecību speciālists ASV un Latvijā;
sabiedrisks darbinieks, aktīvi piedalījies Latvijas Republikas atjaunošanā;
LR diplomātiskais darbinieks, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni

Dzimis 1949.g. 22.oktobrī latviešu bēgļu nometnē Minhenē, Vācijā. Vecāki: tēvs - Eižens Kalniņš, mūziķis no Rīgas (miris 1968.g. Čikāgā); māte - Matilde Marija Silkalns, no Majoriem (mirusi 1975.g. Čikāgā). 1951.g. kopā ar vecākiem iebrauca ASV; līdz 1984.g. dzīvoja Čikāgā. 1972.g. beidzis Rūzvelta universitāti Čikāgā ar bakalaura grādu filosofijā.

No 1974.g. līdz 1984.g. strādāja kā publicists un radošo darbu vadītājs vairākās sabiedrisko attiecību firmās. No 1981.g. – papildu darba pieredze ASV sabiedrisko attiecību jomā: redaktors laikraksta “Čikāgas Ziņas” ikmēneša izdevumam “Chicago Latvian Newsletter”. (Šī mācītāja V. Vārsberga dibinātā biļetena mērķis bija angļu valodā informēt ASV valdības locekļus, presi un tautu par Latvijas okupāciju, vēsturi un kultūru.) Vienlaicīgi O. Kalniņš bija politiskais padomnieks (preses pārstāvis, politisko manifestāciju organizētājs) Čikāgas Latviešu Organizāciju Apvienībā (ČLOA).

ĀRIJA KALPAKS-GRUNDMANE

Pievienoja importer Ot, 09/27/2011 - 11:36

Pulkveža Osvalda Kalpaka dzimtas pārstāve,
memoriālās piemiņas vietas izveidotāja,
tēvzemes mīlestības skolotāja

“…cik mīļi būs tavi stādītie bērzi un iekoptā sēta, tik mīļa būs tēvzeme - iemīlēta…”

Savas dzīves sūtību atklāj pati Ārija Kalpaks Grundmane, sacīdama:
“Dievs, tēvzeme un darbs man ir viss. Kad Latvijas brīvība pumpurojās, piedzimu kā vidējais bērns Kalpaku Almai un Kārlim Meirānu pagasta Liepsalās 1922. gada 25. oktobrī. Dzīve vecāku mājās deva latvisko dzīves ziņu un darba tikumu un no mazotnes iesēja dievbijību, gara stiprumu, tēvzemes mīlestību.” Ārija ir no pulkveža Oskara Kalpaka – pirmā latviešu nacionālā karaspēka virspavēlnieka – dzimtas:

Lapas

Pieteikties @feed-virsraksts